Foto: DELFI
Cēsīs piektdien notiks pirmā mediķu protesta akcija pret neatliekamās palīdzības finansējuma samazinājumu.

Vizītē Cēsīs piektdien ierodas arī premjers Valdis Dombrovskis (V) un veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS). Ministram vizītes ietvaros plānota arī tikšanās ar Cēsu slimnīcas vadību.

Jau ziņots, ka dažu lokālo slimnīcu darbinieki nolēmuši rīkot protesta akcijas pret nepietiekamo finansējumu ārstniecības iestādēm, kā dēļ tās nevarēs nodrošināt neatliekamo palīdzību gada otrajā pusē. To trešdien nolēma vairāku slimnīcu vadība un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).

Kā pirmie protesta akcijas sāks Cēsu slimnīcas darbinieki, kuri ir visvairāk tam sagatavojušies. Cēsnieku protestiem jaunnedēļ pievienosies Kuldīgas un Ogres slimnīcā strādājošie. Protestēt gatavas arī citas lokālās slimnīcas, ja pēc šo triju slimnīcu darbinieku protestiem ārstniecības iestādes nepanāks savu.

Divas galvenās prasības ir, lai finansējums neatliekamajai palīdzībai šā gada otrajā pusē tiktu nodrošināts reāli nepieciešamajā apmērā, kā arī, lai finansējums veselības aprūpei nākamgad tiktu palielināts līdz 4% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Patlaban veselības aprūpei tiek novirzīti aptuveni 3,5% no IKP, taču valdības deklarācijā ir rakstīts, ka 2014.gadā veselības jomai jāatvēl 4,5% no IKP.

Ja šādas salīdzinoši mierīgas protesta akcijas nedos rezultātu, veselības aprūpē strādājošie līdzīgi kā zemnieki ar traktoriem brauks ar savu tehniku uz Rīgu, lēma mediķu pārstāvji, gan pauzōt cerību, ka tikt ālu nenonāks.

Jau ziņots, ka Veselības norēķinu centrs (VNC) izprot radušos situāciju par 2011.gada otrā pusgada nepietiekošo finansējuma apjomu, tomēr piešķirtie valsts budžeta līdzekļi neļauj palielināt pakalpojumu apjomu stacionārajās ārstniecības iestādēs.

Kuldīgas slimnīca jau ir paziņojusi, ka naudas trūkuma dēļ no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Arī Cēsu slimnīca atsakās pieņemt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma nosacījumus otrajam pusgadam, jo valsts slimnīcām piedāvā mazāk līdzekļu, nekā nepieciešams visu pacientu uzņemšanai.

Arī Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības valde sākotnēji nolēmusi neparakstīt līgumu, tomēr kapitāldaļu turētājas pašvaldības nolēma, ka līgums jāparaksta, jo pretējā gadījumā slimnīcai vispār nepiešķirs finansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!