Bondars – pirmais startē, pirmais zaudē?


Četri kandidāti: Ko partijas šoreiz sagatavojušas prezidenta krēslam
Foto: LETA

Lai arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars pagājušajā nedēļā tikās ar citu Saeimas frakciju pārstāvjiem, pagaidām droši viņam tiek solīts tikai septiņu deputātu atbalsts.

Izvirzot Bondaru prezidenta amatam, LRA klāstīja, ka viņam ir "augsts sabiedrības atbalsts un viņa cilvēciskās un profesionālās spējas un īpašības atbilst augstajam un atbildīgajam Valsts prezidenta statusam". 

"SKDS" aptauja liecina, ka no publiski apspriestajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem iedzīvotāji Bondaru uzskata par piemērotāko. Atbalsts Saeimā gan, salīdzinot ar citiem kandidātiem, ir krietni mazāks – arī pēc savas pozīcijas skaidrošanas kolēģiem Bondars droši var rēķināties vien ar septiņu kolēģu balsīm – LRA frakcijā ir astoņi deputāti, taču frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš nevar piedalīties Saeimas sēdēs tādēļ, ka Saeima piekritusi viņa krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai.

Līdz ar to Bondars varētu būt pirmais kandidāts, kas tiks izslēgts no Valsts prezidenta vēlēšanām. Likums nosaka - ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu - 51 - skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā kārtā izslēdzot to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

Ārzemju zinības
Bondars dzimis 1971.gadā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā Leiklendas koledžā Viskonsīnā, ASV, bet 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

Darbu valsts pārvaldē viņš sāka 1998.gadā kā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītājs, bet 1999. gadā Bondars jau kļuva par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju.

Bondara bijusī kolēģe no Valsts prezidenta kancelejas norāda, ka tolaik Bondars bijis jauns. un pieļauj, ka viņš tāpat kā citi kancelejā strādājošie daudz mācījies no Vīķes-Freibergas, kura bijusi prasīga pret sevi un citiem. Kopumā attiecības kancelejā bijušas draudzīgas, un Bondars bijis komandas spēlētājs.

Lai arī tolaik nekas nav liecinājis par plānu kādreiz pašam kļūt par prezidentu, vēlme iesaistīties politikā bija – 2000.gadā Bondars iestājās apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), paužot gatavību kandidēt gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Bondars kandidēja 2001.gada pašvaldību vēlēšanās, un uz īsu brīdi atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu, tomēr atgriezās tajā pēc neievēlēšanas Rīgas domē.

2006.gadā Bondars kļuva par AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāju, bet 2007.gadā viņš tika piesaukts kā bezpartejiska Ministru prezidenta amata kandidāts. Četrus gadus vēlāk Bondars tika aicināts pievienoties tolaik topošajai Valda Zatlera partijai, tomēr Zatlers savā grāmatā "Kas es esmu" atzīst, ka pēc šīm sarunām Bondaru vairs nespēj cienīt. "Viņa personiskās ambīcijas bija lielākas par vēlmi kalpot valsts kopējam labumam," raksta Zatlers.

Politikā Bondars atgriezās 2014.gadā, kad "Reģionu alianse" viņu uzrunāja kļūt par premjera amata kandidātu. 12.Saeimā viņš tika ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības saraksta.

Izceļas ar vērienu
Bondara frakcijas biedre Nellija Kleinberga politiķi iepazinusi, strādājot Skrundas pašvaldībā, un viņš, jau darbojoties prezidenta kancelejā un AS "Latvijas Krājbanka", spējis "ļoti cilvēciski saprast, kā dzīvo cilvēki ārpus Rīgas". Bondars esot cilvēks, kas tur savu vārdu, un, ja kaut ko nesola – tātad nespēj to izpildīt.

"Viņš arī spēj mobilizēties jebkurā situācijā," piebilst Kleinberga, skaidrojot, ka arī pirmsvēlēšanu laikā tieši Bondars spējis iedvesmot pārējos partijas biedrus.

Bondara kolēģi no citām partijām visumā par viņu izsakās atzinīgi, norādot uz vairākām pozitīvām īpašībām. Neoficiālās sarunās deputāti arī atzīst, ka Bondaram ir liels politiskais potenciāls, un citi viņu redz kādā ministra krēslā. Tagad Valsts prezidenta amatam Bondars gan neesot gatavs, tomēr tas nenozīmē, ka kādudien viņš nevarētu ieņemt šo amatu.

Budžeta komisijā strādājošie Bondaru stilu raksturo kā uzbrūkošu, un dažreiz viņš mēdzot "spēlēt publikai", taču tas esot normas robežās. Vienlaikus Bondars vienmēr esot sagatavojies par viņu interesējošo jautājumu un izvērtē kolēģu argumentus, nešķirojot no pozīcijas vai opozīcijas skatupunkta. Proti, ja viņš piekrīt kādai idejai, neesot svarīgi, vai to izvirzījis koalīcijas vai opozīcijas deputāts.

Kāds kolēģis atklāj arī amizantu faktu – Bondara vērienu apliecinot viņa plašais paraksts. "Viņš ir kompetents cilvēks, vai viņš atbilst Valsts prezidenta amatam – tas ir cits jautājums," saka deputāts.

Bijusī līdzgaitniece no prezidenta kancelejas norāda - politika ir tāda, kāda tā ir. "Šajā situācijā neredzu iespēju, lai viņa ambīcijas tiktu realizētas," atzīst bijusī kolēģe un pieļauj, ka Bondars izmanto iespēju atgādināt par sevi un būt uzmanības lokā.

Ārpolitikā skatās uz partneriem
Arī politologu izteikumi liecina, ka Bondara izredzes kļūt par Valsts prezidentu ir visai nelielas, jo viņa vārds neparādās favorītu vidū un eksperti kā reālākos kandidātus min koalīcijas partiju izvirzītos – aizsardzības ministru Raimondu Vējoni vai tiesību ekspertu Egilu Levitu.

Pats Bondars par savām izredzēm gan ir optimistisks. Runājot par prioritātēm, viņš portālam "Delfi" klāsta, ka nākamie četri gadi Valsts prezidentam būs izteikti valsts nacionālās drošības, ekonomiskās attīstības un reģionālās politikas, kā arī demogrāfijas politikas jautājumu laiks.

"Prezidents spēlēs savu lomu katrā no šiem virzieniem. Vislielākā tiešā ietekme, protams, ir nacionālās drošības jautājumos. Nacionālā drošība, tēlaini izsakoties, stāv uz četrām kājām – viena ir saistīta ar ārpolitiku, viena ar armiju un militāro dienestu, trešā ar drošības dienestiem, bet ceturtā – ar iekšējo drošību," norāda Bondars.

Vērtējot to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā Valsts prezidentam būtu jābūt izpratnei par drošības jautājumiem, un salīdzinot sevi ar Vējoni, Bondars norāda – katram no kandidātiem ir dažādas pieredzes un zināšanas.

Vējonis aizsardzības ministra amatā ir nedaudz vairāk kā gadu, un tādā gadījumā Vējonim zināšanām vajadzētu būt vairāk. "Vienlaikus aizsardzība, nacionālās drošības jautājumi nav tikai viendimensionāli – militārais dienests un Aizsardzības ministrija. Tie ir visi četri bloki – ārpolitika, Aizsardzības ministrija, drošības dienesti, iekšējā drošība – kopā, integrēti," klāsta Bondars.

Ievēlēšanas gadījumā Bondars starp ārpolitikas prioritātēm kā galveno aspektu min nacionālās drošības jautājumus, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju. "Tāpēc attiecību kopšana ar mūsu partnervalstīm, kuras jau tagad ir mūsu partnervalstis Ziemeļatlantijas organizācijā, ir prioritāte manā dienaskārtībā," apliecina Bondars.

Viņš saprotot līdzšinējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa akcentus uz Vidusāzijas valstīm, taču Bondara izpratnē esošajos apstākļos prioritāri "ir un paliek mūsu partneri abās Atlantijas okeāna pusēs".

Tags

Egils Levits Mārtiņš Bondars Prezidenta vēlēšanas 2015 Raimonds Vējonis Sergejs Dolgopolovs Valsts prezidents

Comment Form