Foto: F64
Eiropas Parlaments 2009. gadā pieņēma Deklarāciju, kas noteica 23.augustu - dienu, kad 1939. gadā tika noslēgts pretlikumīgais Molotova-Ribentropa pakts - kā piemiņas datumu visu totalitāro režīmu upuru piemiņai Eiropā.

Pieminot totalitāro režīmu upurus, Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) Budapeštā piedalīsies Eiropas atceres dienas pasākumos un tam veltītā konferencē.

Bordāns savā konferences runā uzsvērs, ka Latvija ir cietusi no diviem totalitāriem režīmiem - no komunisma un nacisma režīma. Ministrs atzīmēs, ka ir vienlīdz jāgodā visu totalitāro režīmu upuri, kā arī ir jāmāca mūsdienās jauniešiem par režīma pastrādātajiem noziegumiem, jo tikai zinot pagātni mēs varam izvairīties no kļūdām nākotnē.

Konferencē paredzētas diskusijas par totalitāro režīmu vēsturisko lomu, upuriem un viņu reabilitāciju, piemiņas vietu veidošanu.

Pērn 23.augustā ES prezidējošajā valstī Polijā notika pirmā konference, kas bija veltīta Eiropas mēroga dienai totalitāro režīmu upuru piemiņai. Totalitāro režīmu upuru Eiropas piemiņas dienas pasākums otro reizi ES vēsturē notiek šogad Ungārijā, 2013. gadā to organizēs Lietuva, 2014. gadā šīs atceres dienas organizatore būs Latvija.

Katra valsts veido savu šodienu un nākotni uz unikālas vēstures bāzes. Un tomēr vairākas lietas ir kopīgas: totalitāro režīmu - gan komunisma, gan nacisma - sekas ir jāpārvar, šajos noziedzīgajos režīmos kritušie ir jāpiemin, pret visu totalitāro režīmu noziegumiem ir jābūt vienotai pieejai, attieksme nedrīkst būt dažāda, bet uz šīs pieredzes jāveido mūsdienīga un atvērta sabiedrība.

2008.gada Eiropas Padomes Pamatlēmums skaidro rasismu un ksenofobiju kā sabiedrībā nepieļaujamas izpausmes - "rasisms un ksenofobija tieši pārkāpj brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus". Savukārt šie principi veido ES pamatus un ir kopīgi visām dalībvalstīm. Pamatlēmuma mērķis ir definēt vienotu attieksmi pret rasismu un visa svešā neieredzēšanu, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs šāda veida rīcību uzskatītu par noziedzīgu nodarījumu. Latvijas puses aktīvi iestājās par to, lai šie noziedzīgie nodarījumi ietvertu ne tikai nacisma, bet arī totalitārā komunisma režīma pastrādāto noziegumu nosodījumu Eiropas Savienības līmenī, kā arī šo upuru piemiņu, neatkarīgi no totalitāro režīmu veidiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!