Cilvēki sāk nogurt no informācijas daudzuma par Covid-19, liecina aptaujas rezultāti
Foto: DELFI Aculiecinieks

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, cilvēkiem šķiet, ka viņi sāk nogurt no informācijas daudzuma par Covid-19, tā valdības sēdē ceturtdien, 4. martā, prezentēja Latvijas Universitātes sociālpsihologs Ivars Austers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aptauju veicis pētījumu centrs SKDS, tajā piedalījušies 1005 respondenti un aptaujas veikšanas laiks bija 19.-23. februāris.

Analizējot sabiedrības viedokli par informāciju saistībā ar Covid-19, Austers skaidroja, ka no SKDS veiktās aptaujas izriet, ka cilvēkiem šķiet, ka viņi sāk nogurt no informācijas daudzuma.

Šajā kontekstā Austers izcēla divas lietas, kas visvairāk atklājās aptaujās – nepārsātināt ar informāciju un sabiedrībai pietrūkst konteksta un stāstu. "Runājot par pandēmiju, kā mēs zinām, vīruss tiešā veidā nav aplūkojams, riski abstraktā formā nav saprotami, tāpēc runājot par skaitļiem, par sekvenētiem vīrusiem un tamlīdzīgām lietām, cilvēki droši vien nogurst," skaidroja sociālpsihologs, piebilstot, ka cilvēkiem ir par maz informācijas, kura sniegtu skaidrus, precīzus ceļvežus, atskaites punktus tam, kādā veidā kaut kas tuvākajā un tālākajā laikā notiks.

Analizējot sabiedrības viedokli par valdības darbu, Austers norādīja, ka uzskati par pašreizējo situāciju vairāk dominē negatīvi. Izskatot šos uzskatos trīs dimensijās – kompetencē, godīgumā un labvēlībā, atklājas tendence, ka sabiedrībā valdošais uzskats ir: valdība pati nezina, ko darīt, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Vērtējot godīgumu, sabiedrība uzskata, ka pašreizējos lēmumus valdība pieņem šauras grupas nevis tautas labā. Savukārt no labvēlības aspekta aptaujā izkristalizējas, ka vairums tic, ka valdība dara visu, lai mazinātu sabiedrības problēmas.

Pēc Austera skaidrotā izriet: jo cilvēkiem pozitīvāka attiekme pret vakcinēšanos, jo skatījums uz valdības kompetenci ir pozitīvāks. Tie, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19, uzskata, ka valdības rīcība ir nekompetenta un vispār attieksme pret kopējo valdības darbu ir kritiskāka.

Austers uzsvēra, ka, domājot pie komunikācijas veidiem, kā sabiedrībai pasniegt informāciju, valdībai būtu jābalstās saprotamā atskaites punktā, kāpēc pieņem lēmumu – radīt signālu, ka kontrolē situāciju un ir pārliecināta par sevi.

Tāpat viņš akcentēja, ka sabiedrībā ir svarīga vajadzība pēc "normalizācijas". Tā būtu, piemēram, "vēstnieku/ziņnešu" izvēles nozīmīgums, kad informācijas nodošanai izvēlēti "normāli cilvēki", nevis zvaigznes vai elites pārstāvji, tādā veidā dotot iespēju cilvēkam ieraudzīt sevi. Tāpat svarīga ir arī vides un konteksta veidošana, piemēram, padarot vakcinēšanu "par slimnīcu un ārstu lietu" sašaurina to līdz veselības tēmai, lai arī tā ir daudz plašāka.

Vērtējot valdības darbu, ļoti atzinīgu vērtējumu (10 punktu skalā atzīmēti vērtējumi no astoņi līdz desmit) iedzīvotāji snieguši sabiedrības informēšanai - 22%, liecina aptaujas secinājumi.

Vairāk nekā 10% valdības rīcībai augstākos vērtējumus sniedza, vērtējot palīdzības/atbalsta sniegšanu (16%), drošas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas pakāpenisku ieviešanu (16%) un ierobežojumu ieviešanu (12%).

Valdības darbu plāna izstrādē krīzes novēršanai un tā saturu ļoti pozitīvi vērtēja 6%. Aptaujas secinājumi liecina, ka valdības rīcību par atbilstošu gandrīz visās analizētajās jomās iedzīvotāji atzinuši retāk nekā iepriekšējos mēnešos. Izņēmums ir palīdzības/atbalsta sniegšana, kas 2021. gada februārī vērtēta nedaudz atzinīgāk nekā 2020. gada decembrī.

Arī jautājumos par informāciju sniegts samērā kritisks viedoklis: 65% piekrita, ka ir noguruši no ziņām par Covid-19, bet 42% vairs nezina, kam ticēt, kad tiek runāts par Covid-19, liecina aptaujas rezultāti.

Arī par valdības sniegto informāciju sniegtais viedoklis ir samērā negatīvs: 60% nepiekrīt, ka valdības sniegtā informācija mazina bažas par nākotni, 52% - ka tā ir skaidra un saprotama, un arī 52% uzskata, ka valdības sniegtā informācija ir pilnīga un izsmeļoša.

Novērtējot informācijas avotus, 38% piekrita, ka "parasto cilvēku" viedoklis ir vairāk vērts nekā politiķu viedoklis, bet 21% tam piekrita, salīdzinot "parasto cilvēku" un ekspertu viedokli.

Salīdzinot ar šā gada janvārī veiktās aptaujas datiem, jāsecina, ka visos mērītajos aspektos noskaņojums ir kļuvis kritiskāks, norāda SKDS.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 SKDS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form