LM paredz, ka par valsts budžeta līdzekļiem sociālo rehabilitāciju gada laikā varētu saņemt 50 cilvēki un maksimālais pakalpojuma sniegšanas ilgums vienam cilvēkam būtu seši mēneši. Šim mērķim nepieciešams atvēlēt 75 000 latus.
Sagatavotais noteikumu projekts nosaka arī kritērijus, pēc kuriem cilvēks tiktu atzīts par tirdzniecības upuri. Lai speciālisti identificētu, vai cilvēks ir uzskatāms par tirdzniecības upuri, paredzēts izzināt jautājumus, kas attiecas uz cilvēka migrāciju, nodarbinātību, drošību, sociālajām saitēm un pašnovērtējumu.
LM speciālisti uzskata, ka, savlaicīgi saņemot nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, cietušie netiks atkārtoti savervēti un pakļauti ekspluatācijai. Turklāt visiem cilvēku tirdzniecības upuriem – vīriešiem, sievietēm, bērniem - būs vienlīdzīgas iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus, tādējādi novēršot gadījumus, kad sievietes un bērni tos savlaicīgi nesaņem. Pēc ekspertu datiem aptuveni 90% no cietušajiem ir sievietes un bērni.
Šobrīd palīdzība cilvēku tirdzniecības upuriem jāsniedz pašvaldībām, kuru pienākums ir savu iespēju robežās nodrošināt sociālo darbu ar ģimenēm un citām sociālajām grupām. Tāpat palīdzību sniedz sabiedriskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā migrācijas organizācija, Resursu centrs sievietēm “Marta”, organizācija “Genders” un citas.
2004.gada martā valdība akceptēja Valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam. Tā paredz ieviest sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.
Savukārt 2004.gada jūnijā tika veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot, ka valsts finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem tiks nodrošināti sākot ar 2006.gada 1.janvāri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
