Ministre norādīja, ka jaunā "normālā" situācija turpmāk būs tāda, ka vismaz tuvākā gada laikā nebūs iespējams ar lielu drošību prognozēt, kas notiks pēc pusgada. Līdz ar to ir svarīgi definēt kritērijus, pēc kuriem gan sabiedrība var saprast, kurā epidēmijas kontroles posmā atrodas valsts, gan arī valdība, balstoties šo kritēriju izvērtējumā, varētu pieņemt lēmumus.
"Premjera labi tautā palaistais teiciens par "divi reiz divi" ir pārtapis par "četri reiz četri ", sacīja Viņķele, skaidrojot, ka turpmāk noteikto pasākumu pielāgošanu amatpersonas vērtēs četru nedēļu laika posmā, izmantojot četras jomas jeb kritērijus.
Pirmā joma būs epidemioloģiskie nosacījumi un kritēriji. Tie ietvers jaunu Covid-19 pozitīvo gadījumu skaitu un to īpatsvaru pret testēto apjomu, kā arī slimnīcās stacionēto un no slimības mirušo personu skaitu. Vienlaikus šajā posmā eksperti vērtēs, vai veidojas jauni uzliesmojumi.
Savukārt otrā vērtējamā joma būs veselības aprūpes sistēmas noslodze, kas skars gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), gan Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) noslodzi. Tāpat paredzēts vērtēt kopējo veselības aprūpes noslodzi un slimnīcu gatavību Covid-19 slimnieku ārstēšanai.
Treškārt, tiks vērtēta situācija ārvalstīs, kas, pēc Viņķeles vārdiem, ir daudz mazāk pakļauta Latvijas valdības lēmumiem, taču tā spēlē lielu lomu arī Latvijā ieviesto ierobežojumu pārskatīšanai.
Sabiedrības drošība un pasākumu kontroles iespējas, kā arī sabiedrības sociālā un psiholoģiskā noturētspēja, būs ceturtā joma, kuru vērtēs, pārskatot ierobežojošos pasākumus.
"Vērtējot šos četrus blokus un specifiski epidemioloģiskos rādītājus, četru nedēļu ciklā tad būtu iespēja, arī sabiedrībai izskaidrojot, pārskatīt nosacījumus, cerams, mīkstināšanas virzienā," piebilde Viņķele.
Viņa aicināja sabiedrību līdz 12. maijam būt atbildīgiem un joprojām ievērot nosacījumus, it īpaši gaidāmo brīvdienu laikā.
"Ja mēs to sekmīgi darām, tad cerību pilni mēs varam raudzīties, ka 12. maijs var nākt ar kādu nosacījumu pārskatīšanu," norādīja politiķe.
SPKC pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka Latvija ar jauno koronavīrusu ir nodzīvojusi jau astoņas nedēļas, piedzīvojot gan saslimstības kāpumu, gan kritumu.
Patlaban četras nedēļas Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir stabilizējusies, jo ir novērojams saslimstības mazināšanās. Līdz ar to tas dot pamatu Latvijai domāt par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu, kā tas notiek citās valstīs, norādīja epidemiologs.
Tomēr viņš ierobežojumu pārskatīšanu salīdzināja ar slēgtu telpu un durvīm. Atverot durvis, telpā ienāktu gaisma un svaigs gaiss, kas valsts gadījumā nozīmētu mazākus ierobežojumus cilvēku brīvībai un ekonomiskajai aktivitātei, taču vienlaikus tas dotu lielāku iespēju sabiedrībā izplatīties jaunajam koronavīrusam.
"Ar pasākumu mazināšanu nedrīkst pieļaut infekcijas slimības izplatības uzliesmojumu, kā arī jāseko līdzi tam, lai veselības aprūpes sistēma būtu pasargāta no pārāk liela slimnieku skaita," pauda epidemiologs.
Viņš arī norādīja, ka nevajadzētu priecāties par saslimstības mazināšanos, jo tas var būt tikai tādēļ, ka pašreiz noteiktie ierobežojošie pasākumi ir efektīvi.
"No epidemioloģiskā viedokļa būtu ieteicams situāciju novērot vēl vismaz trīs nedēļas, lai saprastu, vai šī saslimstības samazināšanās tendence joprojām turpināsies un vai nebūs kaut kādi notikumi, kas sarežģīs epidemioloģisko situāciju," pauda Perevoščikovs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu darbību, veselības ministre norādīja, ka nākamnedēļ ir paredzēts vērtēt jautājumu par bērnudārzu darbības atjaunošanu.
"Ļoti labi valdībā apzināmies, ka bērnudārzu un to darba atjaunošana ir viens no ietekmīgākajiem ekonomikas atdzīvināšanas pasākumiem, jo tas ļauj vecākiem pilnvērtīgāk atgriezties darba gaitās, bet, protams, šie apsvērumi nav skatāmi atrauti no epidemioloģiskās situācijas," sacīja Viņķele, piebilstot, ka šis jautājums tiks vērtēts nākamnedēļ.
Vienlaikus nākamnedēļ būs pieejama informācija par Dānijas pieredzi saistībā ar bērnudārzu darbības atjaunošanu.
Politiķe arī atgādināja par šonedēļ pieņemto lēmumu, ka pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem ir iespēja savus darbiniekus nosūtīt valsts apmaksātajai Covid-19 testēšanai.
Savukārt Perevoščikovs aicināja pirms bērnudārzu darbības atjaunošanas izvērtēt virkni ieviešamus drošības pasākumus, piemēram, bērnu grupiņas lieluma noteikšanu, lai nodrošinātu šo izglītības iestāžu funckionēšanu.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka valdība nākamnedēļ, 7. maijā, sāks pārskatīt pieņemtos ierobežojumus saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
"Protams, ar mērķi skatīties, kurus vai kādus ierobežojumus mēs varētu pakāpeniski atcelt un vienlaikus nodrošināt sabiedrības veselību, drošību un neapdraudēt cilvēku dzīvības," skaidroja premjers. "Mēs saprotam, ka šis nav īslaicīgs pasākums. Vienlaikus mēs saprotam, ka mums ir jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, nepadraudot sevi, bet arī ļaujot ekonomikai tomēr attīstīties," pauda Kariņš.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13. marta līdz 12. maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
