'Covid-19 krīze godam pārvarēta; Saeima efektīva' – Levits īpašas sesijas noslēgumā (plkst. 10:25)
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien, 18. jūnijā, Saeima pulcējas uz attālināto Saeimas ārkārtas sēdi pavasara sesijas noslēgumā, kurā Saeimu uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits attālināti, tiešsaistes režīmā. Šī bija pirmā reize, kad Levits uzrunā Saeimu pavasara sesijas noslēgumā, jo Valsts prezidenta amatā stājās pagājušā gada 8. jūlijā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Covid-19 mūs visus ir digitalizējis un transformējis. Arī jūs, godātie Saeimas deputāti, kā viens no pirmajiem parlamentiem Eiropā un pasaulē esat atraduši iespēju ar digitālo tehnoloģiju palīdzību strādāt attālināti, turpināt savu darbu arī šajos apstākļos. Nav šaubu, ka šis risinājums atbilst Satversmei, kaut gan tur, protams, 1922. gadā netika ierakstīts pants par šo pandēmiju," sacīja Valsts prezidents Saeimā.

Levits atgādināja, ka Satversme ir stabils pamats mūsu valstij un tās demokrātiskajai valsts iekārtai, un tā ir piemērojama arī ārkārtējos apstākļos. "Lai to nodrošinātu, 23. martā es kopā ar četru pārējo konstitucionālo orgānu vadītājiem mūsu pirmajā kopsēdē akcentējām valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipus ārkārtējā situācijā. Tie nosaka, ka, piemērojoties apstākļiem, arī ārkārtējā situācijā visām valsts institūcijām, visām valsts iestādēm un visām amatpersonām ir jāīsteno savas kompetences un jāveic savs darbs tā, lai kopējā valstiskā mērķa ietvaros to funkcijas pēc iespējas tiktu veiktas un uzdevumi pildīti. Tas, ja to prasa apstākļi, ietver arī attālinātu darbu un darbu elektroniskā vidē," skaidroja Valsts prezidents.

Levits atzina, ka Latvija ir krīzes rūdīta, bet ar visām krīzēm, kuras mūs ir skārušas, vienmēr ir bijis tā, kā tās mūs ir skārušas smagāk kā citas valstis. Par to, ka šī krīze Latviju ir skārusi salīdzinoši vieglāk, ir jāpateicas trim izšķirošajiem faktoriem, uzskata prezidents.

Pirmkārt, pateicoties valdības tālredzīgajai politikai, kas nepadevās nedz ignorancei, nedz panikai, bet balstījās uz racionāliem apsvērumiem, sekoja nevis politiskai pārliecībai, bet tieši ekspertu ieteikumiem.

Otrkārt, valsts pārvaldes labai sadarbībai krīzes laikā enerģiski pielāgojot lēmumus, un situācijai un sabiedrības vajadzībām. Pie tam arī kritiski izvērtējot sākotnēji pieņemtos lēmumus.

"Bet galvenokārt par to ir jāpateicas mūsu iedzīvotājiem, kuri ievēroja, salīdzinājumā visai mērenos ierobežojumus un tādā veidā palīdzēja apturēt vīrusa izplatību. Tomēr gribētu izmantot izdevību un tādēļ pateikties arī Saeimas deputātiem par efektīvo darbu, lemjot par ārkārtas situāciju saistītajiem likumprojektiem, pateikties valdības ministriem, Valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, bet īpašu paldies es vēlos teikt mūsu veselības sistēmas pašaizliedzīgajiem darbiniekiem, visiem tiem cilvēkiem, kas saliedējās un sadarbojās un rūpējās par tiem, kam ir vajadzīgs atbalsts," teica Levits.

Viņš arī pateicās pilsoniskajai sabiedrībai, kas spēja pašorganizēties un nākt talkā valsts pārstāvjiem. "Šī krīze bija pārbaudījums mūsu pilsoņiem, mūsu valsts institūcijām, mūsu demokrātijai. Un varam teikt, ka šis pārbaudījums ir godam izturēts," novērtēja Valsts prezidents.

"Par spīti tam, ka krīze pēkšņi apstādināja veselas dzīves jomas, tā vienlaicīgi prasīja dinamisku un apņēmīgu rīcību. Tā pierādīja, ka ārkārtas situācijās spējam sadarboties, rīkoties mērķtiecīgi un dinamiski. Šīs spējas būtu ārkārtīgi svarīgi nepazaudēt arī turpmākajā darbībā. Mums ir jāstrādā, lai vidējā un ilgākā laika posmā veidotu mūsu valsti labāku, augstāk attīstītu, nekā tā bija pirms krīzes. Un tieši tas ir mūsu kopējais uzdevums. Uzdevums, ko mums uzliek mūsu tauta, ko mums uzliek Satversme, un ko mēs uzliekam sev paši," sacīja Levits.

Pievēršoties dažām svarīgām jomām, kuras līdz šim Saeima ir atrisinājusi vai paveikusi nopietnu darbu, kā arī darbiem, kas neatliekami veicami, tai skaitā uzdevumiem, kurus prezidents minējis savā Saeimas sesijas atklāšanas runā pagājušā gada rudenī, Levits atzina, ka šīs sesijas laikā beidzot ir pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums, bet par to viņš runās rīt.

"Spraigās debates, kas Saeimā sākušās par Augstākās izglītības likumu, liecina par to, ka ir nepieciešama šī reforma, un ka tā ir tik ilgi nokavēta. Latvijai kā modernai valstij, un mums, tās iedzīvotājiem, ir nepieciešama Eiropas līmeņa konkurētspējīga augstākā izglītība. Reformas debašu gaitā ir izkristalizējusies diezgan liela vienprātība par to, ka augstskolas ir jāprofilē pēc to tipoloģijas un ka tām nepieciešams jauns pārvaldības modelis, kur par stratēģiju būtu atbildīgas padomes, kuru sastāvā būtu gan augstskolas, gan sabiedrības pārstāvji. Tomēr tā ir tikai daļa no visas reformas. No savas puses piebildīšu, ka lai augstskolas un zinātne spētu pildīt savus uzdevumus, tām nepieciešams arī adekvāts finansējums," sacīja Levits.

Prezidents atgādināja, ka Covid-19 krīze skaidri iezīmēja Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības. Tā izgaismoja sabiedrības nevienlīdzības un sašķeltības cēloņus, ko rada gan ēnu ekonomikas īpatsvars, gan tādi nodokļu režīmi, kas krīzes situācijā atstāj ievērojamu daļu iedzīvotāju bez valsts sociālajām garantijām. "Nodokļi ir cena par valsti, kādā mēs gribam dzīvot. Krīzē gūtā mācība mērķtiecīgi jāizmanto, lai celtu mūsu valsts vērtību, kā arī panākot viegli administrējamu nodokļu sistēmu, kas ir vēl jāievieš, un, uzsverot nulles toleranci pret jebkādu krāpšanos ar nodokļiem. Tas Latviju vedīs modernas un solidāras valsts virzienā. Un, protams, lai Latvija būtu augsti attīstīta, tiesiska valsts, mums ir jāuzlabo arī tiesiskuma kvalitāte," sacīja Levits.

Prezidents pauda gandarījumu, ka deputāti savā darbā pievērš īpašu uzmanību tiesiskuma jautājumiem, un atzinīgi novērtēja diskusijas par valsts padomes lomu mūsu tiesiskajā sistēmā. Tā būtu jāizveido vēl šīs Saeimas mandāta laikā, uzskata Levits.

Par svarīgu Levits uzskata to, ka Saeima ir turpinājusi darbu pie likuma grozījumiem, lai novērstu iespējas tiesas procesus vilkt bezgalīgi garumā.

Runājot par tautsaimniecības atlabšanas periodu, Levits sacīja, ka mūsu relatīvi labā pozīcija ir starta kapitāls, kas ir jāizmanto gudri.

"Mēs atrodamies unikālā situācijā, ka ekonomikas lejupslīdes laikā mums ir nevis, kā mēs to esam pieraduši, jāsavelk jostas, bet gan stratēģiski un ātri jāiegulda ievērojami līdzekļi, kas tagad Eiropas Savienības kopējā atveseļošanās plāna ietvaros būs mūsu rīcībā. Latvijai ir jāsagatavo plāns, kā šos līdzekļus izmantot. Taču vienmēr paturēsim prātā – mēs aizņemamies uz nākotnes rēķina. Tādēļ mums šie līdzekļi ir jāiegulda nākotnē. Jāiegulda tā, lai tie dotu vislielāko pievienoto vērtību, veicinātu eksportu un konkurētspēju, piesaistītu investīcijas, radītu labākas iespējas ieiet pasaules tirdzniecības ķēdēs un nišās, un dotu vislielāko kopējo labumu," uzskata Valsts prezidents.

"Tas prasa no valsts politikas atbildīgajām politiskajām partijām balstīties uz stratēģiskiem apsvērumiem, kopīgajām valsts interesēm un ievērot visstingrāko disciplīnu diskusijās par šo līdzekļu izlietojumu un rūpēties tikai un vienīgi par to, lai tie celtu mūsu sabiedrību un ekonomiku. Tam ir jābūt vienīgajam kritērijam, lai lemtu par šo līdzekļu izlietojumu. Nekādi priekšvēlēšanu solījumi vai konkrētas klientūras intereses šajā diskusijā nav vērā ņemamas," uzsvēra Levits.

Prezidents atzina, ka virziens, kādu Latvijas ekonomika ieņems Covid-19 krīzes ietekmē, būs atkarīgs no tālredzīgas, mērķtiecīgas un gudras un dinamiskas rīcības. Eiropas Savienība ir uzņēmusi kursu zaļās sabiedrības virzienā. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizmanto sava izdevīgā starta pozīcija, lai šo zaļo pagriezienu veiktu kā viena no pirmajām dalībvalstīm.

"Tam jābūt mūsu ekonomikas politikas vienam no galvenajiem vadmotīviem, un tas jāņem vērā, sadalot papildus līdzekļus, kas tagad būs mūsu rīcībā. Zaļais kurss atbilst latviešu kultūrai un mentalitātei. Ar Eiropas Savienības atbalstu tam ir vējš burās. Būtu muļķīgi to neizmantot," sacīja Levits.

Prezidents uzrunā atzina, ka ārkārtas situācija parādīja mūsu spējas sadarboties, rīkoties mērķtiecīgi, taču tā ļāva arī asāk saskatīt tās jomas, kur šīs spējas trūkst, un krīze uzrādīja arī mūsu valsts struktūras un demokrātijas vājās vietas.

"Mūsu valsts pārvaldība orientējas uz klasiskajām nozarēm. Mēs visi zinām, kāda ir mūsu ārpolitika, aizsardzības politika, finanšu politika un citas politikas. Un ikdienā mēs diskutējam par to, kādām tām ir jābūt. Taču šis klasiskais pārvaldības modelis, kas ir aizsācies 19. un 20. gadsimtā, mūsdienās vairs nenosedz visas modernas, uz strauju izaugsmi tendētas valsts vajadzības. Ir nepieciešama daudz augstāka sadarbības kultūra valsts pārvaldē un tā saucamajā horizontālajā politikā ir jānodrošina institucionāls ietvars ar politisku vadību," paskaidroja Levits.

Viņš minēja divas jomas, kur izpaužas šāda politiska un strukturāla mazspēja. Pirmkārt, tā ir informācijas telpas politika. Tā ir daudzkārt plašāka, nekā mediju politika. Mūsu dzīve paralēli norit reālajā un virtuālajā telpā. Arvien lielāku lomu spēlē sociālie mediji. Tie sekmē publiskās telpas fragmentāciju jeb dzīvi informācijas burbuļos. Taču informācijas burbuļi ir ārkārtīgi laba augsne dezinformācijai un manipulācijām.

"Vienlaikus sabiedrībai ir eksistenciāli svarīgi demokrātiskā diskursa telpā tās nodrošinājums, lai tur varētu notikt kvalitatīva domu apmaiņa starp "homo sapiens" un nevis starp troļļiem vai botiem. Informācija, kuru mēs lietojam, veido mūsu pasaules redzējumu. Tas, savukārt, nosaka mūsu kā sabiedrības locekļu rīcību. Ja mēs dzīvojam pietiekoši kvalitatīvā informācijā, mūsu lēmumi būs kvalitatīvāki. Savukārt, ja dzīvojam informācijas drazu pasaulē, mūsu lēmumi būs mazjēdzīgi. Informācijas telpas kvalitāte tādējādi atstāj būtisku iespaidu uz valsts kvalitāti. Latvijai nepieciešama mērķtiecīga informācijas telpas politika, kas atbilst 21. gadsimta trešās dekādes realitātei un informācijas lomai sabiedrībā. Tai jāaptver gan medijpratība visām sabiedrības vecuma grupām, gan naida runas izslēgšana, gan atbalsts kvalitatīviem, un es uzsveru "kvalitatīviem" un tikai kvalitatīviem medijiem, gan arī dezinformācijas atmaskošanu. Bez savas skaidras, visaptverošas informācijas telpas politikas, un es uzsveru – bez politiski atbildīgas amatpersonas par šādu politiku, kurai tas būtu galvenais uzdevums, ne vien Latvijas demokrātija un drošība, bet arī ilgtermiņa attīstība kopumā ir apdraudēta," sacīja Levits.

Otra joma, kurai grūti saskatāma konsekventa valsts politika, ir jauno tehnoloģiju un digitālā politika. "Es apzināti saku "tehnoloģiju politika" un nevis sašaurināti tikai "digitālā politika". Tehnoloģiju politika ietver inovācijas un tehnoloģijas, dažādas tehnoloģijas sociālā ietvarā. Moderna valsts, moderna ekonomika, moderna sabiedrība jautās nevis, ko tehnoloģijas spēj, bet gan to, ko tehnoloģijai vajag spēt. Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir jāpārvalda tehnoloģija un nevis tehnoloģijai ir jāpārvalda sabiedrība. Protams, šeit ietilpst arī digitālo tehnoloģiju politika," norādīja Levits.

Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka Latvija ir spējīga ieviest digitālus risinājumus gan valsts, gan privātajā sektorā. "Mūsu ekspertiem, sadarbojoties ar pasaules lielākajām tehnoloģiju kompānijām "Google" un "Apple" ir izdevies radīt unikālu lietotni "Apturi Covid", kas ļauj mums efektīvāk cīnīties ar pandēmijas izplatību. Tai pat laikā kopumā mēs šīs jomas attīstības vairākos rādītājos atpaliekam gan no Baltijas kaimiņiem, gan no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši e-komercijā, neizmantojot iespējas, ko dod Eiropas vienotais digitālais tirgus. Digitālā transformācija nenozīmē naivu visu dzīves jomu digitalizāciju bez sajēgas, bet gan gudru un kritisku – es uzsveru! – kritisku digitālo iespēju izvērtēšanu, ņemot vērā visus riskus, ne tikai tehniskos, bet arī sociālos. Tā ietver arī rūpīgu datu aizsardzības politiku, apzinoties, ka tā saucamie lielie dati kombinācijā ar mākslīgo intelektu kļūst par cilvēku izsekošanas un manipulācijas sistēmu, kas beigu beigās var apdraudēt brīvību un demokrātiju," sacīja Valsts prezidents.

Lai Latvija pārvērstu šīs jaunās tehnoloģijas un digitālās iespējas ilgtermiņa ieguvumos ir nepieciešama gan vienota valsts politika un rīcība, gan arī kas ir īpaši svarīgi, kompetenta un rīcībspējīga institūcija šīs politikas īstenošanai, uzskata Levits.

"Šodien Latvijas digitālais lauks ir sadrumstalots, to nesaista vienota vīzija un mērķi, un darbi. Mēs lepojamies ar virkni izciliem individuāliem projektiem. Patiešām izciliem! Taču neatrisinātas problēmas bieži pazūd starpinstitūciju robos. Tehnoloģijai ir spēks, ja visi tās zobrati strādā sazobē. Tādēļ, ņemot vērā sabiedrības dinamisko attīstību, es aicinu valdību un Saeimu domāt par to, ka šī valstij nozīmīgās politikas gan jauno tehnoloģiju, gan digitālā, gan informācijas telpas politikas tiks koordinētas vienoti un pārstāvētas, pie tam augstākā politiskā līmenī ar politiski atbildīgu amatpersonu," sacīja Valsts prezidents.

"Saeima ir mūsu valsts politiskās dzīves centrs. Tā to nosaka Satversme, un tā ir mūsu parlamentārās demokrātijas būtība. Krīze ir parādījusi, ka mūsu parlaments spēj efektīvi strādāt, nevairoties no negaidītiem izaicinājumiem. Es novēlu jums visiem smelt spēkus Latvijas vasarā. Aicinu jūs apceļot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju un atgriezties intensīvā darba cēlienā atkal rudenī. Strādāsim kopā Latvijai!" uzrunu noslēdza Valsts prezidents.

Jau ziņots, ka Saeimas pavasara sesija bijusi īpaša, jo tās laikā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ. Tādēļ Saeima pārgāja uz darbu attālināti, kā arī ieviesa e-Saeimas platformu. Deputāta Artusa Kaimiņa saslimšanas dēļ Saeimas deputātiem bija arī jādodas divu nedēļu ilgā pašizolācijā.

Neraugoties uz šiem apstākļiem, pavasara sesijas laikā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma administratīvi teritoriālās reformas likumu, kā arī amatā apstiprināja jauno Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Pēdējā sesijas sēdē paredzēts lemt arī par jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanu amatā.

Saeima trešdien, 17. jūnijā, nolēma parlamenta šī gada pavasara sesiju slēgt 19. jūnijā, bet rudens sesiju sākt 2. septembrī.

Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Egils Levits Saeima Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form