AppleMark
Foto: LETA

Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā saskaņā ar ESSPROS metodoloģiju 2009.gadā bija 2,2 miljardi latu jeb 16,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2008.gadā sociālajai aizsardzībai valsts tērēja divus miljardus latu latu jeb 12,6% no IKP, informē pārvalde.

No kopējiem izdevumiem pērn naudā izmaksātie pabalsti veidoja 76,1%, savukārt pabalsti mantiskā formā (preču vai pakalpojumu veidā) – 23,9%.

Reaģējot uz vispārējo ekonomisko situāciju, vislielākais izmaksu pieaugums bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2008.gadu, tie palielinājās 2,5 reizes, kas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu bezdarbnieku pabalstiem un darba devēju izmaksātajiem atlaišanas pabalstiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 56 miljoniem latu 2008.gadā līdz 137 miljoniem latu 2009.gadā.

Arī izdevumi darba devēju izmaksātajam atlaišanas pabalstam 2009.gadā palielinājās vairāk nekā divas reizes (2008.gadā – 19 miljoni latu, 2009.gadā – 43 miljoni latu).

CSP arī norāda, ka pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pieauga visiem ESSPROS datubāzē iekļautajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem, papildus tiem ar 2009.gadu tika ieviesti arī jauni aktīvās nodarbinātības pasākumi – darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā dēvētā "simtlatnieku" programma un citi.

Dominējošie izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2009.gadā joprojām bija pensijas vecuma iedzīvotājiem – 983 miljoni latu jeb 44,7% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. No tiem 94,3% bija izdevumi vecuma pensijai – 927 miljoni latu, un izdevumu pieaugums šim mērķim, salīdzinot ar 2008.gadu, bija 13,2%.

Otru lielāko izdevumu grupu veidoja izdevumi veselības aprūpei – 513 miljoni latu jeb 23,3% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Tajos iekļauts valsts finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, izdevumi slimības pabalstiem, kā arī pašvaldības pabalsti veselības aprūpes izdevumu segšanai un citi. Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā izdevumi šai ESSPROS sadaļai saruka par 13,3%, kas galvenokārt skaidrojams ar valsts finansējuma samazināšanos veselības aprūpei. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra sniegto informāciju 2009.gadā izdevumi stacionārajai veselības aprūpei, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par 22,9% un ambulatorajai veselības aprūpei (primārā un ambulatorā veselības aprūpe) - par 14%.

Izdevumi, kas saistīti ar ģimenes un bērnu atbalstu, 2009.gadā bija 227 miljoni latu jeb 10,3% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai, veidojot trešo lielāko izdevumu grupu. Tajos iekļauti izdevumi valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, bērnu sociālās aprūpes iestādēm, pašvaldību pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī cita veida atbalsts.

ESSPROS funkcija "mājoklis" ietver izdevumus sociālajiem dzīvokļiem/sociālajām mājām, kā arī pašvaldību dzīvokļu pabalstus. ESSPROS sadaļā "mājoklis" ir vērojams lielākais izdevumu samazinājums 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu (par 39,5%), kas saistīts ar finansējuma samazināšanos vienreizējam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstam denacionalizēto māju īrniekiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form