CSP: tēriņi mājokļa uzturēšanai pērn sasnieguši 90 latus mēnesī  (43)

Ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu apjomā tiek iekļauti izdevumi īrei par mājokļa izmantošanu, īpašuma nodoklis par mājokli, apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie maksājumi, mājokļa remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi, kā arī mājokļa apdrošināšanas izmaksas.

CSP dati liecina, ka mājokļa uzturēšanas izdevumu slogs visaugstākais ir mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem, kas tam tērē 34% no to rīcībā esošā ienākuma.

Lai arī mājokļa uzturēšanas izdevumi ir pieauguši, tomēr pirmo reizi kopš 2008. gada mājokļa uzturēšanas izdevumu pieaugumu ir apsteidzis iedzīvotāju ienākumu pieaugums, līdz ar to par 0,7 procentpunktiem ir samazinājusies mājokļa uzturēšanas izdevumu attiecība pret mājsaimniecības ienākumiem, norāda CSP.

Mājokļa uzturēšanas izdevumi atstāj būtisku robu mājsaimniecības budžetā un tikai 12% no kopējā mājsaimniecību skaita šādus izdevumi neuzskata par apgrūtinošiem. Bez tam, liels skaits mājsaimniecību mājokļu uzturēšanu izmaksas vērtē, kā ļoti apgrūtinošu mājsaimniecības budžetam.

2012.gadā 21,7% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ bija palikušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem.

To mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir bijušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem vienu reizi, 2008.-2012.gadā ir bijis stabils un tuvu 4%, tad to, kuras bijušas parādā divas un vairāk reizes, pieaudzis no 7,6% 2008.gadā līdz 17, 5% 2012.gadā.

Komunālos pakalpojumu rēķinus visgrūtāk ir apmaksāt mājsaimniecībām, kurās ir viens pieaugušais ar bērniem līdz 17 gadu vecumam – 44% šādu nepilno ģimeņu naudas trūkuma dēļ ir bijušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem.

CSP datu avots par mājokļa izmaksām ir "Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)" apsekojums. Tajā 2012.gadā tika aptaujāti 6500 mājsaimniecību un tika intervēti 13 000 respondentu.