Patlaban koncepcijas projekts papildināts ar 5.variantu, par kura saturu LDDK tika informēta nepilnu diennakti pirms tā izskatīšanas valdībā.
"Lēmumi par koncepciju tika pieņemti "slēgtos kabinetos" - sasteigti, nepārskatāmi un klaji ignorējot sociālā partnera iebildumus. LDDK ar koncepcijas 5.variantu iepazīstināta nepilnu diennakti pirms valdības sēdes. Diemžēl dokumentam nav tā ietekmes izvērtējuma uz nozares attīstību un nepieciešamo finanšu līdzekļu apraksta no valsts budžeta, kā arī iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem," informēja Alksne.
"Šis un līdzīgi precedenti apliecina, ka deklarētie labas pārvaldības principi un efektivitāte atsevišķiem politiķiem un augsta ranga ierēdņiem ir tikai vārdi, jo realitātē politiskā vara tiek izmantota "valsts" biznesa interešu īstenošanai, ko finansē iedzīvotāji," norādīja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
LDDK jau iepriekš asi kritizējusi virkni pretrunu un valsts interešu neievērošanu, kas ietvertas koncepcijā, tomēr TM līdz šim ir ignorējusi darba devēju prasības.
Koncepcijas izskatīšana pēc asas LDDK kritikas tika izņemta no 2007.gada 6.novembra valdības sēdes darba kārtības, tomēr jau patlaban tā, papildināta ar nesaskaņoto 5.variantu, ir iesniegta atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā.
LDDK norāda, ka vienīgais pieņemamais risinājums ir koncepcijas projekta izskatīšana nākamajā valdībā pēc saskaņošanas ar sociāliem partneriem un iebildumu novēršanas.
5.variants paredz, ka koncepcijas viens no četriem izstrādātajiem variantiem tiek ieviests pēc trīs gadiem, paredzot, ka šos trīs gadus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu aizstāj ar nodevas maksājumiem, paplašinot nodevu maksātāju loku un, iespējams, arī nodevas apjomu.
Alksne norāda, ka šāds risinājums ir klajā pretrunā ar Latvijas valsts un Eiropas Savienības noteikto prioritāti - samazināt administratīvos šķēršļus un slogu - un ir pretrunā ar LDDK vienu no prioritātēm - atteikties no prasības obligātās nodevas maksājumiem par sludinājumu ievietošanu oficiālajā laikrakstā.
Pieņemot lēmumu, kas paredz finansēšanas slogu no valsts budžeta pārnest uz darba devējiem un iedzīvotājiem, ir jāveic vispusīgas konsultācijas ar visām iesaistītajām interešu grupām. Līdz šim tādas nav notikušas vai ir notikušas fragmentāri par atsevišķiem jautājumiem, neņemot vērā iesaistīto pušu nostāju.
LDDK uzskata, ka lēmums par koncepcijas projektu jāpieņem makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna kontekstā, ievērojot valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu.
Ņemot vērā koncepcijā risināmo jautājumu ietekmi uz darba ņēmējiem un darba devējiem, kā arī plašāku sabiedrību, LDDK pauž pārliecību, ka par koncepcijas projektu nav tiesīga lemt valdība, kura publiski jau ir paziņojusi par atkāpšanos.
LDDK jau iepriekš ir paudusi nostāju, ka neredz lietderību koncepcijas projektā iekļautās aģentūras izveidei, paredzot vairāk nekā 90 štata vietas un budžeta finansējumu līdz trīs miljoniem latu gadā tādu funkciju veikšanai, kuras ir efektīvi nodrošināmas, izmantojot publisko un privāto partnerību.
Kā ziņots, TM ieteiktais rīcības plāns paredz nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu, kas paredz iespēju izvērtēt pilnīgu pāreju uz oficiālām elektroniskām publikācijām, līdz tam saglabājot pašreizējo publikāciju papīra formā.
Rīcības plānā paredzēts, ka ministrijai būtu jānodrošina tehniskie pasākumi elektronisko publikāciju izvietošanai un jāizstrādā atbilstoši normatīvie akti, lai sabiedrībai nodrošinātu brīvu piekļuvi elektroniskajām publikācijām, kā arī iepriekš pieņemto normatīvo aktu tekstiem.
Ministrijas ieteiktais variants paredz līdz 2009.gada 1.janvārim likvidēt VSIA "Latvijas Vēstnesis" un izveidot valsts aģentūru "Latvijas Vēstnesis", bet jautājumu par izdevuma "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" turpmāku izdošanu risināt Saeimas prezidijā.
Dokumenta projekts paredz, ka četru gadu laikā no oficiālas elektroniskas publikācijas ieviešanas tiks pārskatīta oficiālo publikāciju tiražēšanas nepieciešamība papīra formātā un iespēja pāriet uz publikācijām tikai elektroniskā formā.
Iepriekš TM skaidroja, ka oficiālās publikācijas īstenošanai piemīt valsts pienākuma raksturs, tāpēc arī institūcijai, kas nodrošina oficiālās publikācijas, ir jābūt valsts institūcijai. Tā ir daļa no likumdošanas funkcijas, kas nav pārvaldes funkcija un tāpēc nav deleģējama privātpersonai.
Ar oficiālu publikāciju tiek izsludināti normatīvie akti, kas ir juridisks kritērijs to spēkā esamībai attiecībā uz indivīdu. Tādējādi tiek īstenota likumdošanas funkcija, kas nav un nevar būt savienojama ar komercdarbību, skaidroja TM pārstāvji.
TM ieteiktais rīcības plāns paredz ievērojami uzlabot normatīvo aktu pieejamību sabiedrībai, sniedzot iespēju brīvi iepazīties ar autentiskiem oficiāliem dokumentiem un vienlaikus atvieglojot to praktisko izmantojamību.
Koncepcijas projektā paredzēts, ka līdz 2008.gada 1.jūlijam būs jāizstrādā normatīvie akti, kas paredz valsts lēmumu publicēšanu elektroniski kā alternatīvu pašreizējai publicēšanai papīra formātā.
Paredzēts, ka vienlīdz oficiālas, autentiskas un juridiski saistošas būs gan normatīvo aktu papīra, gan elektroniskās publikācijas.
Satversmes 90.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Kā to savos spriedumos atzinusi Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, minētais pants ietver arī valsts pienākumu darīt pieejamus sabiedrībai visus tos vispārsaistošos saistību priekšrakstus, ko tā pieņēmusi.
Ārējo normatīvo aktu izsludināšana veido vienu no būtiskākajiem elementiem valsts saiknē ar sabiedrību. Lai personas būtu informētas par savām tiesībām un pienākumiem, valstij jānodrošina ārējo normatīvo aktu oficiāla publicēšana, norāda TM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
