Datus par mirstību atsevišķi soctīklu lietotāji izmanto sabiedrības maldināšanai par Covid-19
Foto: LETA

Tā kā šī gada pirmajā pusē Latvijas iedzīvotāji biežāk miruši no citām saslimšanām, nevis Covid-19, "pasludinu Covid-19 par krāpniecisku un nelikumīgu afēru," pavēstīja kāds "Facebook" lietotājs, klāt pievienojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākos statistikas datus. Ar ierakstu dalījies pusotrs tūkstotis lietotāju. Viņa ieskatā, šis "fakts" katram pilsonim sniedz "tiesības neievērot tos norādījumus un noteikumus, kuru vienīgais pamatojums ir Covid-19". SPKC un portāla "Delfi" aptaujātie eksperti norāda uz loģikas kļūdām un sabiedrības maldināšanu šādā apgalvojumā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook"

Tiesa, SPKC mājas lapā publicētajiem datiem par nāves cēloņiem Latvijā 2020. gada pirmajā pusgadā ierakstus veltījuši arī vēl atsevišķi citi lietotāji, lai ar šo statistiku izceltu to, ka no citām slimībām mirst vairāk nekā no Covid-19.

Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook"

Ieraksta autors, atbildot uz kādas sociālā tīkla lietotājas jautājumu, kā tieši mirstības rādītāji, kas ir līdzvērtīgi iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem, Covid-19 kontekstā kļūst pārsteidzoši, komentārā atbildēja: "ja no gripas vien katru gadu mirst 10x vairāk cilvēku, tad kaut kādam štrunta jaunam un 0x vājākam vīrusiņa paveidam nu galīgi nevajadzētu nonākt pat ziņās. Bet redz, ka tā nenotika, visi tika sabaidīti kā no viduslaiku mēra."

Komentējot šos sociālā tīkla ierakstus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne vispirms norāda: viņu interesētu komentāra autora viedoklis par to, kur ir tas slieksnis – cik cilvēkiem vajadzētu nomirt, lai Covid-19 kļūtu par vērā ņemamu saslimšanu.

"Veselības aprūpes jomas ekspertu ieskatā ikviena dzīvība ir vērtība. Vērtējot slimību, ir jāskatās ne vien uz mirstības rādītājiem, bet uz to, cik lipīga tā ir, un cik pieejama ir terapija un profilakse. Gripai ir vakcīna, pneimonijai ir antibiotikas, bet Covid-19 gadījumā ne vakcīnas, ne specifiskas ārstēšanas nav," paskaidro Ķīvīte-Urtāne. Viņa arī atgādina, ka mūsu zināšanas par šo saslimšanu vēl ir gaužām niecīgas.

"Zemā mirstība Latvijā skaidrojama ar to, ka Latvijā, pateicoties atbildīgo institūciju darbam un augstajai sabiedrības atbildības izjūtai, ir ļoti ierobežota Covid-19 izplatība. "Palaižot" vaļā epidemioloģiskos ierobežojumus, Latvija var nonākt Itālijas, ASV, Brazīlijas vai Zviedrijas situācijā, kur ir vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem pasaulē, un diez vai komentāra autoram tas patiktu," norāda RSU docente.

SPKC jaunākie dati (publicēti 18. septembrī) liecina, ka kopumā Latvijā ar jaunā koronovīrusa izraisīto saslimšanu Covid-19 saslimušas 1498 personas un 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas. Jānorāda, ka feisbuka ierakstiem pievienotie SPKC dati par Covid-19 kā nāves cēloni attiecas vien uz pirmo 2020. gada pusi, kad mira 14 cilvēku. Turklāt par pirmo nāves gadījumu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ziņoja vien 3. aprīlī. Iepriekš, kā to arī rāda tabulas informācija, šādu gadījumu Latvijā nebija, kas nozīmē, ka dati par Covid-19 ir par trim, nevis sešiem mēnešiem.

Komentējot feisbuka ierakstos pausto datu interpetāciju, SPKC vērš uzmanību uz to, ka gadījumu skaits, kuros Covid-19 ir uzskatāms par nāves pamatcēloni oficiālajā statistiskā atšķirsies no to gadījumu skaita, kuros mirušais cilvēks bijis inficēts ar SARS-CoV-2 vīrusu un miris.

"Ne visos gadījumos nāves pamatcēlonis būs Covid-19, bet būs gadījumi, kad pamatcēlonis būs kāds cits, piemēram, trauma, vai arī cits cēlonis, kad inficēšanās ar Covid-19 ir veicinājusi nāves iestāšanos, piemēram, vēzis, asinsrites sistēmas, elpošanas sistēmas slimības, u.c," skaidro SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Arāja. "Nevar nāves cēloņu statistiku viennozīmīgi izmantot, lai spriestu un novērtētu slimības smagumu vai bīstamību. Katrai slimībai ir sava izplatība, klīniskās izpausmes un ārstniecības iespējas un rezultāti."

Kā portālam "Delfi" rakstiski paskaidroja Kristers Krafts, autors vienam no minētajiem "Facebook " ierakstiem, "Kā liecina šī SPKC tabula, mirstība no gripas februārī un maijā ir vienāda. Šajā pavasarī Latvijā tika ieviesti mūsu dzīves laikā nepieredzēti ierobežojumi vīrusu izplatībai. Gripas vīruss izplatās tāpat kā Covid-19. Varam secināt, ka ierobežojumi vīrusu (gripas un arī Covid-19) izplatību nav ietekmējuši. Gripas vīrusa izplatība tiek pētīta katru gadu, tādēļ dati ir objektīvāki salīdzinot ar Covid-19 datiem. Jūlijā visi vadošie mediji ziņo par ~30 personām, kas mirušas ar Covid-19, atsaucoties uz VM (Veselības ministrijas - red.) un SPKC sniegto informāciju. Tajā pat laikā SPKC ir precīza informācija, ka no Covid-19 (cēlonis) pirmajā pusgadā miruši 14 cilvēki, bet pārējiem nāves cēlonis ir cits. Tātad sabiedrībai tiek sniegta apzināti uzpūsta informācija.

Tabula rāda, ka mirstība no gandrīz jebkuras citas kaites ir lielāka nekā no Covid-19, taču nevienai citai problēmai nekad nav tikusi pievērsta tāda uzmanība un ieviesti tāda apjoma ierobežojumi (neliels izņēmums varbūt ir administratīvā aresta ieviešana par braukšanu dzērumā, piemēram). Tieši tabulas skaitļi parāda, ka Covid-19 ierobežojumi ir absolūti neproporcionāli!"

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 atmaskots.lv Facebook Rīgas Stradiņa universitāte Veselības aprūpe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form