Vēlas domāt citu vietā
Dažkārt referenduma dalībnieki uztraucas nevis paši par sevi, bet par citiem līdzcilvēkiem. "Nez kāpēc mēdz tā būt, ka domājam citu vietā. Piemēram, es gan saprotu un zinu, kā jābalso, bet domāju, ka citi gan noteikti nesapratīs un kaut ko sajauks," tautas nobalsošanas dalībnieku aizdomas atklāj CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa un norāda, ka, lai palīdzētu tiem vēlētājiem, kuri visu atliek uz pēdējo brīdi, CVK ir sagatavojusi arī informatīvo plakātu, kas būs pieejams katrā balsošanas kabīnē, kur vēlētāji varēs vēlreiz rūpīgi izlasīt un apdomāt, kāda tad ir viņu atbilde uz referenduma jautājumu."
"Tas, ko izjūtam kā problēmu šajā tautas nobalsošanā, ir pieaugošais vēlētāju pieprasījums pēc iespējas nobalsot iepriekš, ko šobrīd tautas nobalsošanas kārtība neparedz. Šī iemesla dēļ mums nākas atteikt tiem vēlētājiem, kuri vēlētos piedalīties tautas nobalsošanā, bet izceļo uz ārvalstīm, kur vēlēšanu iecirkņa nav vai tas ir nesasniedzams. Tas ir skumji, ka nespējam viņiem palīdzēt piedalīties tautas nobalsošanā," komentējot problēmas un neskaidrības pirms 18.februārī gaidāmā valodas referenduma portālam "Delfi" stāsta Bērziņa.
Saskaņā ar viņas teikto šoreiz ar vēlētāju neizpratni par referenduma jautājumu CVK pārstāvji saskārušies vien tad, kad tas tika formulēts pirmoreiz. "Kad izvērtējām šo situāciju un sapratām, ka jautājumu šoreiz ir nepieciešams papildināt arī ar paskaidrojošo daļu, vairāk ar vēlētāju nesapratni neesam saskārušies," stāsta Bērziņa.
Vēlēšanu iecirkņos – klusums pirms vētras
Vēlēšanu iecirkņos, kur paviesojās portāls "Delfi", lielākā daļa CVK pārstāvju norāda – šoreiz jūtama lielāka balsotāju aktivitāte un sagaidāma "visai karsta" referenduma norise. Strīdīgā jautājuma dēļ, grozīt Satversmi vai nē, daži CVK pārstāvji nevēlas atklāt to, kāda būs viņu nostāja balsojot, bet citi – negrib atklāt pat savu vārdu.
"Visvairāk cilvēku parasti nāk pēdējās dienās pirms referenduma. Cilvēki šoreiz nenāk runāt par kādām neskaidrībām. Man šķiet, ka aktivitāte ir līdzīga kā citos referendumos, bet domāju, ka referenduma dienā ies visai karsti. Pašlaik cilvēki interesējas par to, kādas ir iespējas balsot, bet nestāsta, kādas viņiem ir domas. Es, protams, piedalīšos un balsošu pret otras valsts valodas ieviešanu! Ja mēs, latvieši, aizbraucam, piemēram, uz Vāciju, mēs taču nepieprasām latviešu valodu par otru valsts valodu. Šeit ir Latvija, mana dzimtene, es gribu šeit latviski runāt," stāsta Daiga Akmentiņa no 135.vēlēšanu iecirkņa Rīgā.
138.vēlēšanu iecirkņa pārstāvis Voldemārs Muižnieks sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka pašlaik cilvēki galvenokārt interesējas par iespējām balsot mājās un ārvalstīs. "Pašlaik pieteikušies seši cilvēki balsošanai mājās, bet vēl daži ir palūguši iesniegumu, lai aizpildītu to mājās.," stāsta Muižnieks. Jautāts, kāda būs viņa izvēle šajā referendumā, CVK pārstāvis izvairīgi saka: "Vēl ir laiks pārdomām. Izvēle, protams, ir izdarīta, bet pēdējais brīdis pārdomām ir kabīnē".
Arī Lienei Zaļkalnei no 137.vēlēšanu iecirkņa šis nav pirmais referendums, kurā viņa darbojas kā CVK pārstāve un arī 137.vēlēšanu iecirknis jaunietei nav svešs. Viņa norāda, ka parasti šajā nobalsošanas vietā nav jūtama liela balsotāju aktivitāte, taču šoreiz ir citādi.
"Jau šobrīd cilvēki aktīvi piesakās balsošanai mājās. Šoreiz aktivitāte ir lielāka," viņa stāsta un piebilst, ka cilvēki galvenokārt interesējas par to, vai šajā referendumā būs iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, kā arī piesakās balsošanai mājās.
Savukārt 126.vēlēšanu iecirkņa, kas atrodas Ziemeļvalstu ģimnāzijā, pārstāve, kura vēlējās palikt anonīma, sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka šajā vēlēšanu iecirknī pirms referenduma liela aktivitāte nav jūtama. "Domāju, ka referenduma dienā balsotāju aktivitāte būs liela, bet pagaidām viss norit mierīgi. Pie mums ir bijuši trīs cilvēki, kuri pieteikuši mājas vizītes, bet viens gribēja arī nobalsot, tomēr tas, protams, netika atļauts. Šobrīd neskaidrību nav, bet no pieredzes pieļauju, ka neskaidrības radīsies referenduma dienā," teic sieviete.
Vairās atklāt savu izvēli
Uz jautājumu, kādu izvēli viņa izdarīs šajā referendumā, viņa norāda, ka "izmantos savas tiesības to neatklāt". "Domāju, ka mana saziņas valoda norāda uz to, kāds varētu būt mans balsojums," izvairīga ir sieviete.
Pašlaik CVK nav datu par to, cik daudz vēlētāju jau pieteikušies balsot mājās, jo pieteikšanās notiek vēlēšanu iecirkņos un šādi dati pirms tautas nobalsošanas netiek apkopoti. "Centrālā vēlēšanu komisija šos datus apkopos tautas nobalsošanas dienā, kad tiks skaitīti tautas nobalsošanas rezultāti. Parasti dzīvesvietā nobalso vidēji kādi viens līdz divi procenti balsstiesīgo," stāsta Bērziņa.
Viņa tāpat uzsver, ka interese no vēlētāju puses par dalību tautas nobalsošanā pirms šī referenduma ir izteiktāka nekā citkārt. "Tas, ko varam salīdzināt, ir uz CVK uzziņu tālruni saņemtais zvanu skaits, un, piemēram, pagājušajā nedēļā saņemto zvanu skaits bija divas reizes lielāks, nekā līdzīgā laika posmā pirms pagājušā gada referenduma par 10.Saiemas atlaišanu un pirms 11.Saeimas vēlēšanām," saka Bērziņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
