“Ir acīm redzams, ka demokrātijai mūsu valstī vēl vajag turpināt nostiprināties,” Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā sacīja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Pēc viņa teiktā, Latvijas uzplaukuma atslēga ietver divus aspektus – individuālās un sabiedriskās dzīves attīrīšanu no sārņiem, kā arī paskatīšanos uz šiem pūliņiem dievišķās atklāsmes gaismā. Viņš savā uzrunā arī pieskārās katoļu baznīcas sociālajai mācībai, norādot, ka naudai pašai sevī nav absolūtas vērtības, bet tā iegūst vērtību saskaņā ar mērķi un apstākļiem, kādos tā lietota.
Stankevičs norādīja, ka biznesa veidiem jāpastāv nevis lai primāri pelnītu naudu, bet lai kalpotu cilvēkam. Viņš pauda, ka kredītiem ir jābūt pieejamiem, tomēr tirgus finanšu loģika dara kredītus grūtāk pieejamus tiem, kam mazāk līdzekļu, tātad "nabadzīgākie ir spiesti padoties augļotāju kaprīzēm". Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir, lai stabili un pietiekoši kredīti būtu pieejami visiem, un lai tie būtu atmaksājami ar taisnīgiem nosacījumiem, pauda Latvijas katoļu baznīcas vadītājs.
Stankevičs sacīja, ka demokrātija izpaužas dažādos līmeņos un Latvija šajā ziņā ir spērusi lielus soļus uz priekšu, bet pilsoņu ietekme uz valsts attīstību arvien vēl ir ļoti ierobežota. "Diemžēl ir atsevišķas grupas, kuras ārkārtīgi ietekmē politiskos lēmumus, ierobežojot plašāku sabiedrības iesaisti un bremzējot lēmumu pieņemšanas procesu," sacīja Stankevičs. Viņš pauda cerību, ka trauksmes celšanas likums, kas ar 1. maiju ir stājies spēkā, pozitīvi ietekmēs cilvēku iesaistīšanos līdzatbildībā par notiekošo valstī.
Runājot par individuālo atbildību, nevar noklusēt par tādu parādību kā korupciju, sacīja garīdznieks, korupciju nosaucot par sērgu. Pēc viņa teiktā, korupciju uztur naudas pielūgsme, tās pamatā ir meli, ar kuriem "personīgs vai kādas grupas labums uz āru tiek pasniegts kā kalpošana sabiedrībai". Korupcija ir demokrātijas krāpšana un paver durvis citiem ļaunumiem, ar to tiek maldināti un izmantoti visvājākie un mazāk informētie. Tā skar visdažādākās dzīves jomas – politiku, biznesu , medijus, kā arī starp baznīcas cilvēkiem "daži ir ļāvušies šim kārdinājumam". Novēršanās no korupcijas ir sociālā progresa priekšnosacījums, sacīja Stankevičs.
Garīdznieka skatījumā, patiesā Latvijas uzplaukuma atslēga būtu meklējama attiecību sakārtošanā ar dievišķo realitāti, kas ir atklājusies Jēzus Kristus personā, jo tas ir pamats īstai un visaptverošai cilvēka un sabiedrības attīstībai.
Stankevičs atzīmēja, ka sabiedrībā, kas kļūst arvien vairāk vienaldzīga vai pat naidīga pret kristīgo vēsti, kristieši ir aicināti arvien vairāk izskaidrot savu ticību. Tāpat nepieciešams apzināties, ka sabiedrības kopējais labums ir liekams augstāk, nekā individuālās vai kāda grupējuma intereses.
Viņš atzīmēja, ka pirms 29 gadiem cilvēki bija pilni cerības, ka sāksies uzplaukums, taču ir izrādījies, ka ar ārējo brīvību vien nepietiek. Lielā daļā sabiedrības sākotnējo entuziasmu šobrīd ir nomainījušas sadzīviskās rūpes un bieži vien arī vilšanās. "Kad atvērās robežas, daudzi devās svešumā. Starp palikušajiem vieni ir izsitušies uz augšu un bauda brīvās dzīves labumus, citus ir pārņēmis rūgtums un neapmierinātība," sacīja garīdznieks.
Viņš pauda, ka aizvadītajos 29 gados arvien jauni politiskie spēki ir nākuši pie varas un centušies "iestūrēt mūsu valsts kuģi ātra uzplaukuma ūdeņos, bet ir izrādījies, ka tas nemaz nav tik vienkārši".
No vienas puses šajā gados Latvija ir beigusi savu reintegrāciju Rietumu pasaulē pēc atbrīvošanās no padomju režīma, ir bijuši centieni sakārtot savu demokrātijas sistēmu, tāpat uzplaukusi labklājība. "Šajā ziņā mums ir ar ko lepoties,"sacīja Stankevičs, norādot, ka daļā sabiedrības valda neapmierinātība un vēlme arvien no jauna mainīt pie varas esošos. "Tāpat mēs redzam, ka mūsdienu kultūra arvien vairāk attālinās no savām kristīgajām saknēm, neskatoties uz dziļo un arvien vairāk izplatīto izsalkumu pēc garīgā stiprinājuma," uzrunā sacīja garīdznieks.
Viņa vērtējumā, šā laika posmā, neskatoties uz panākumiem, ir svarīgi apzināties arī izaicinājumus. Kopš 1990. gada zaudēta liela daļu tautas, īpaši jaunieši emigrācijas dēļ, tāpat vairākos sektoros pamanāma stagnācija, piemēram, veselības un izglītības jautājumos. Tāpat ir arī valsts institūcijas un nozares, kurās trūkst caurspīdīguma un tiesiskuma, kurās vēl turpinās konsolidācija, piemēram maksātnespējas administrācijas sistēma, OIK un arī ātro kredītu joma, sacīja Stankevičs.
Jau vēstīts, ka 4. maijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena.
1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
