Deputāti izjautās Belēviču par laboratorisko izmeklējumu 'taupīšanu'
Foto: LETA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien uz sēdi aicinājusi veselības ministru Gunti Belēviču un atbildīgās amatpersonas, lai iztaujātu par izmaiņām attiecībā pacienta nosūtīšanā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vēlamies noskaidrot, kā patlaban tiek organizēta pacientu nosūtīšana uz analīzēm un vai ir pamats uzskatīt, ka izmeklējumi pacientiem kļuvuši mazāk pieejami. Deputātus interesē, kā Veselības ministrijas ieviestās izmaiņas ietekmē ģimenes ārstu un pacientu ikdienu," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Uz komisijas sēdi par izmaiņām pacientu nosūtīšanai uz laboratoriskajiem izmeklējumiem aicināts veselības ministrs Guntis Belēvičs, atbildīgie ierēdņi no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, kā arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji.

Vairāki mediji ir vēstījuši par ierobežojumiem no 1.janvāra nosūtījumiem uz analīzēm, ko izsniedz ģimenes ārsti.

1. februārī skaidrojumu izplatīja arī NVD.

Jauni nosacījumi laboratorisko izmeklējumu apmaksai ir vērsti uz to gadījumu atsijāšanu, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas, vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu veikšanas secība, sacīts (NVD) paziņojumā.

Dažiem izmeklējumiem ir mainīti nosacījumi par to, kurš ārsts ir tiesīgs izsniegt nosūtījumu – speciālists vai ģimenes ārsts. Piemēram, lielākā daļa ģenētisko analīžu būs apmaksātas ar noteiktu ārstu-speciālistu nosūtījumu. Speciālisti nepieciešamības gadījumā paši nosūtīs pacientu uz izmeklējumiem, un pacientam nevajadzēs veikt apmeklējumu pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu uz laboratoriskiem izmeklējumiempēc speciālista vizītes.

Virknei laboratorisko izmeklējumu precizēta nozīmēšanas kārtība, lai nodrošinātu izmeklējumu veikšanas pamatotu secību. Piemēram, papildu urīna analīzes ar mikroskopiju tiks apmaksātas, ja vispirms būs konstatētas izmaiņas urīna analīzē ar teststrēmeli, kas ir vienkāršāka un lētāka metode. Savukārt eritrocītu grimšanas ātruma (EGĀ) noteikšanu valsts turpmāk neapmaksās, ja tā būs nozīmēta vienlaicīgi ar C reaktīvo olbaltumvielu (CRO) analīzi, jo abiem šiem izmeklējumiem ir līdzīga informatīvā nozīme – tie norāda uz iekaisuma procesu, turklāt CRO izmeklējums ir informatīvāks, vēsta NVD.

NVD informē, ka atsevišķiem izmeklējumiem turpmāk ir noteikts skaits, ko no valsts budžeta līdzekļiem 12 mēnešu laikā apmaksā vienam pacientam. Tie ir izmeklējumi, kurus medicīnisku iemeslu dēļ nav lietderīgi biežāk atkārtot, piemēram, tireotropā hormona (TSH) analīzes valsts apmaksās ne biežāk kā reizi gadā, izņemot gadījumus, kad pacientam ir kāda no vairogdziedzera slimībām – tad ārsts šīs analīzes drīkst nozīmēt arī biežāk.

Izsniedzot nosūtījumu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstiem jāņem vērā jaunie apmaksas nosacījumi un jāinformē pacients gadījumā, ja tiek piedāvāts kāds maksas izmeklējums. Maksas izmeklējuma nozīmēšanas gadījumā pacients ir tiesīgs pārrunāt ar ārstu izmeklējuma nepieciešamību un iespējamās alternatīvas.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk maksas vizītes laikā ārsts nevarēs nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.

Ja pacientam nosūtījums uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izsniegts vēl pagājušajā gadā, izmeklējumu veicot šogad, tiks piemēroti šobrīd spēkā esošie apmaksas nosacījumi.

Valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu saraksts un apmaksas nosacījumi pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā "www.vmnvd.gov.lv".

2016. gadā ambulatori tiek apmaksāti 388 dažādi laboratoriskie izmeklējumi. Laboratoriskajiem pakalpojumiem paredzētais līdzekļu apjoms 2016. gadam, salīdzinot ar 2015.gada līmeni, nav samazināts.

Mediju paziņojumā sacīts, ka ir jauni nosacījumi laboratorisko izmeklējumu apmaksai saistīti ar strauji augošajiem tēriņiem, kas pēdējo piecu gadu laikā teju dubultojošies – 2010. gadā tie bija 16,99 miljoni eiro, turpretī 2015. gadā sasniedza jau gandrīz 28 miljonus eiro.

Izmaiņas līdzšinējos nosacījumos izstrādāja darba grupa, kurā darbojās Latvijas Laboratorijas speciālistu, Latvijas klīnisko universitātes slimnīcu laboratoriju un ģimenes ārstu asociāciju pārstāvji, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji. Savu viedokli par izstrādātajiem nosacījumiem sniedza 13 mediķu profesionālās asociācijas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form