Osipovu AT tiesneses amatā atbalstīja 40 deputāti, pret balsoja – 29, bet atturējās 16, tādējādi lēmums par Osipovas apstiprināšanu amatā netika pieņemts.
Šo lēmumu jau nokritizējis Valsts prezidents un Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, komentējot Saeimas balsojumu, norādījis, ka likums šādas tiesības Saeimai paredz, taču konkrētais balsojums un debates pirms tā rada jautājumus.
"Viens no tiem ir par likumdevēja attieksmi pret kandidāta novērtējumu, ko saskaņā ar likumu ir veikusi Augstākā tiesa. Debatēs parādījās viedokļi, kuri apšauba Civillietu departamenta vērtējumu par kandidātes profesionālo atbilstību Augstākajai tiesai. Otrs – vai tiesnesi pretēji Satversmes 83.pantam var sodīt ar negatīvu balsojumu un liegt karjeras virzību par viņa iepriekšējiem spriedumiem? Cits jautājums, kurš man rodas, ir – vai tagad Saeima represēs visus Satversmes tiesas tiesnešus, kuri taisīja spriedumu, par kuru tika pārmests Osipovai? Jo tas bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums. Un vai Satversmes tiesas tiesneši, skatot turpmākās lietas, var justies neatkarīgi un aizsargāti, zinot, ka pret viņiem no Saeimas puses šādas represijas var tikt veiktas?" sacījis Strupišs.
"Notikušais man liek vēl nopietnāk virzīt jautājumu par tiesas un tiesneša neatkarību, kas jau ir uzstādīts jaunajā Tieslietu padomes stratēģijā. Piektdien apspriedīsim šo jautājumu Augstākās tiesas plēnumā," viņš turpina.
Saeimas Juridiskā komisija 8. februārī atbalstīja parlamenta lēmumprojektu par bijušās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājas Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā. Viņas vietā ST stājās Irēna Kucina.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis Saeimas sēdē informēja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija vērtēja Osipovas atbilstību minētajam amatam. ZZS frakcija pievienojas vērtējumam par Osipovas augsto kompetenci un viņas paveikto, tomēr politiskajam spēkam radušās pārdomas par to, ka Osipovas zinātniskā darbība liecina par zināšanām pilnīgi citās tiesību jomās, nevis civillietās.
Valainis norādīja, ka Civillikums regulē civiltiesības, tostarp tādus jautājumus, kas skar ģimenes lietas un laulību. Deputāts piebilda, ka šie temati Saeimā raisa plašas debates un ST iepriekš pieņēmusi neviennozīmīgu lēmumu, kā šie jautājumi būtu risināmi. Viņa ieskatā, tieši jautājums par ģimenes jēdzienu varētu raisīt konfliktus starp Saeimu un AT.
Tāpat Valainis pieļāva, ka "varētu veidoties iedzīvotāju grupas, kas varētu izmantot AT, lai panāktu sev vēlamu tiesas iznākumu". "Tas var novest pie tā, ka AT sāk jaukties parlamenta kompetences jautājumos, no kā mums vajadzētu maksimāli izvairīties," uzsvēra opozīcijas deputāts.
Valainis uzsvēra, ka Osipovai ir vieta AT, bet ne Senāta Civillietu departamentā.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) novērtēja Osipovu kā intelektuālu un izglītotu, tomēr arī viņš atbalstīja Valaiņa pausto. "Nebūtu iebildumu pret viņas īpašo viedokli jautājumā par sievietes atzīšanu par vīrieti, bet, kā jau minēja Valainis, ir svarīgi saprast, kādu virzienu atbalstām," teica deputāts un piebilda, ka viņam personīgi ir iebildumi pret Osipovas uzskatu, ka ir jāaizstāv dažādas ģimenes formas.
Kiršteina vērtējumā, Osipovai "labāk strādāt par profesori kādā no Latvijas liberālajām augstskolām", kā piemērus minot Rīgas Stradiņa universitāti vai Latvijas Universitāti.
Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) uzsvēra, ka Latvija ir tiesiska valsts un likumam nav ideoloģijas. Viņa noraidīja Valaiņa pārmetumus par Osipovas neatbilstību darbam AT Civillietu departamentā, uzsverot, ka visi kvalifikāciju ieguvušie juristi var būt tiesneši. "Tas, ka juristi ir izvēlējušies specializāciju, neietekmē viņa kvalifikāciju," pauda Lībiņa-Egnere.
Tāpat viņa norādīja, ka viendzimuma pāru iesniegumus skata AT Administratīvo lietu departaments, nevis Civillietu departaments.
Opozīcijas deputāte Ļubova Švecova pievienojās Valaiņa un Kiršteina paustajam un viņa kā konservatīvi domājoša nevar atbalstīt Osipovas apstiprināšanu AT tiesneša amatā.
Savukārt opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka viņu "šokēja" Osipovas izteikums par tiem vairāk nekā 60 000 cilvēku, kuriem, pateicoties Saeimas lēmumam, bija aizliegts strādāt, jo viņi nav vakcinējušies pret Covid-19.
"Es nerunāju par to, vai šis lēmums bija vai nebija pareizs. Osipova tam piegāja nevis tā, kā vajadzēja, vērtējot, vai šis lēmums bija sabiedrības interesēs, bet viņa publiski šo salīdzināja ar teātra apmeklējumu. Tas neliecina par nopietnu pieeju. Tas neliecina, ka viņa objektīvi uztver tos cilvēkus, kas nāk uz tiesu meklēt taisnību," teica Dombrovskis.
Arī deputāts Jānis Iesalnieks (NA) atzina, ka pēdējā gada laikā Osipovas publiskie izteikumi vairāk ir politiskas un ideoloģiskas atziņas, nevis tiesiskas.
"Ja Osipova vēlas nodarboties ar politiku, likumdošanu, tad šogad notiks Saeimas vēlēšanas un viņai ir visas iespējas kandidēt no kādas liberālas partijas saraksta – Progresīvajiem, "Attīstībai/Par!", Jaunās konservatīvās partijas," klāstīja Iesalnieks.
Jau ziņots, ka pēc senatores Mārītes Zāģeres aiziešanas pensijā 15. septembrī Senāta Civillietu departamentā radās vakanta tiesneša amata vieta.
Saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprināto AT tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību par senatora amata vakanci tiesa informēja bijušos Satversmes, starptautisko un pārnacionālo tiesu tiesnešus.
AT saņēma Osipovas pieteikumu, un viņa tika uzklausīta Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē, kas nolēma kandidāti virzīt tālākai apstiprināšanai senatores amatā.
Osipova darbu ST tiesneses amatā sāka pildīt 2011. gadā, bet līdz tam viņa bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja. 2017. gadā viņa tika ievēlēta par ST priekšsēdētājas vietnieci, bet 2020. gada oktobrī Osipova kļuva par ST priekšsēdētāju.
Pēdējos gados ST pieņēmusi vairākus plašu rezonansi un asas politiskas debates raisījušus spriedumus gan par nodokļu likumību, gan viendzimuma pāru tiesībām, gan administratīvi teritoriālo reformu.
Plašāk par ST darbu un lēmumiem Osipova stāsta raidījumā "Spried ar Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
