Politiķiem ir pretrunīgi viedokļi par Andra Šķēles vadītās valdības darbu tās pirmā pusgada darbības laikā un tāpat viņu domas dalās prognozēs par šīs valdības tālāko likteni, liecina BNS veiktā aptauja.

Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājs Gundars Bērziņš BNS pauda viedokli, ka Šķēles vadītais Ministru kabinets ir parādījis augstu rīcībspēju, prognozējamību un enerģiju.

Viņaprāt, valdība ir panākusi valsts ekonomiskās lejupslīdes apturēšanu, turklāt valstī ir izdevies noturēt pietiekamu politisko stabilitāti.

Bērziņš pauda pārliecību, ka pašreizējais valdības koalīcijas sastāvs ir optimālais un, viņaprāt, Šķēles valdītā valdība var noturēties līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) priekšsēdētājs Māris Grīnblats valdības veikumu sarunā ar BNS vērtēja kritiskāk.

Pēc padarītā apjoma Šķēles vadītā valdība nav pārspējusi Viļa Krištopana vadītā Ministru kabineta veikumu, turklāt valdība dažkārt pieņēmusi sasteigtus lēmumus, sacīja deputāts.

Grīnblats arī norādīja, ka dažkārt TP valdības locekļu darbībā parādījušās atsevišķu TP biedru īpašās intereses.

TB/LNNK priekšsēdētājs atturējās prognozēt, cik ilgi Šķēles valdība noturēsies, tomēr viņš atzina, ka būtiskākās problēmas valdībai varētu sagādāt administratīvi teritoriālā reforma, "Latvenergo" privatizācija.

"Latvijas Ceļa" (LC) frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane savukārt valdības darbu novērtēja "ar labu četrinieku pēc piecu ballu sistēmas".

Viņa BNS pauda viedokli, ka valdība ir strādājusi bez smagiem zaudējumiem, bet arī bez milzīga triumfa.

Lībane atzina, ka attiecības valdības koalīcijas partneru starpā "nav pašas vienkāršākās", tomēr tas vairāk atkarīgs no valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, nevis paša Ministru kabineta.

Viņa arī pauda viedokli, ka valdības nākotne ir atkarīga no koalīcijas partneru politiskās gribas saglabāt stabilitāti. Par galvenajiem valdības pārbaudījumiem deputāte uzskata Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora un ģenerālprokurora apstiprināšanu.

Sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns savukārt pauda viedokli, ka valdības koalīcijai, ja tā vēlas pastāvēt ilgāk, būtu jāpārvar savstarpējo attiecību nevienlīdzība.

Pēc Baldzēna teiktā, TB/LNNK koalīcijā ieņem "jaunākā brāļa lomu" un TP "tēvzemiešus" vairākkārt jau ir piekrāpusi. TP darbības stilu Baldzēns novērtēja kā "agresīvas uzņēmējdarbības mentalitāti" un, viņaprāt, TP darbības metode ir uzbrukums.

Ja savstarpējās attiecības valdības koalīcijā nemainīsies, Šķēles vadītajam Ministru kabinetam vairs nebūs ilgs mūžs, uzskata Baldzēns.

Viņaprāt, arī pedofilijas skandālu koalīcijas partneri vērtēs dažādi, ņemot vērā, ka pretrunas valdību veidojošo frakciju vidū jau parādījušās saistībā ar ģenerālprokurora darbības likumības pārbaudi un iespējamām izmaiņām prokuratūras likumā.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume BNS pauda viedokli, ka valdība pirmajā pusgadā ir strādājusi ļoti enerģiski, lai gan atsevišķi tās lēmumi ir izraisījuši sabiedrības neapmierinātību.

Arī Straume kā būtiskākos valdības pārbaudījumus minēja administratīvi teritoriālo reformu un privatizāciju.

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka koalīcijas partneru savstarpējās attiecības brīžiem kļūst saspīlētas, tomēr, viņaprāt, līdz nākamajām Saeimas vai vismaz pašvaldību vēlēšanām valdību veidos pašreizējās valdības koalīcijas partijas.

Viņš izteica cerību, ka turpmāk tiks pievērsta lielāka uzmanība valdību veidojošo frakciju saskaņotai darbībai.

Straume arī norādīja, ka premjeram un Ventspils mēram Aivaram Lembergam savstarpējās attiecības vajadzētu kārtot civilizētākā veidā, jo publiska attiecību skaidrošanu nedara godu ne pašām amatpersonām, ne valstij kopumā.

Comment Form