Deputātu vairākums pārvelk svītru tālākai Kopdzīves likuma virzībai
Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien noraidījusi vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju portālā "Manabalss.lv" parakstīto Kopdzīves likuma iniciatīvu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušajā nedēļā arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iniciatīvu noraidīja.

Par iniciatīvas noraidīšanu ceturtdien balsoja 48 deputāti, pret bija 18 parlamentārieši, savukārt balsojumā atturējās četri deputāti, visi "Vienotības" pārstāvji. Pret iniciatīvas noraidīšanu balsoja "Vienotības" un pāris "Saskaņas" deputāti.

Ziņots, ka iniciatīvu iepriekš Saeimā iesniedza partijas "Latvijas attīstībai" (LA) valdes priekšsēdētājs un Rīgas domes deputāts Juris Pūce. Viņš parakstu vākšanu iniciēja pirms nepilniem trīs gadiem.

Partijas "Latvijas attīstībai" valde jau iepriekš pauda sašutumu par Saeimas komisijas lēmumu "nerisināt objektīvu un Latvijas sabiedrībā jau esošu problēmu, bet tā vietā izvēloties to vienkārši ignorēt".

"Man žēl, ka atsevišķi Saeimas deputāti uzskatīja par nepieciešamību apturēt iniciatīvas tālāku virzību. Tas tikai parāda šo Saeimas deputātu cinisko attieksmi pret tūkstošiem Latvijas ģimeņu," norādīja iniciatīvas autors Pūce.

"Iniciatīvas, kura ir likumīgā kārtā savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, noraidīšana, to nemaz neapspriežot atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, neveicina demokrātisku procesu attīstību. Es vēlos atgādināt, ka mēs nevēlamies ar Kopdzīves likuma palīdzību veikt kādas izmaiņas sabiedrībā. Mēs reaģējam un aicinām Saeimu reaģēt uz tām izmaiņām, kas jau sabiedrībā ir notikušas" turpināja Pūce.

Kā rakstīts kolektīvajā iesniegumā, kas iepriekš iesniegts Saeimā, valsts apgrūtina nelaulātu pāru dzīvi, bieži vien radot necilvēcīgas situācijas. Piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.

Tāpat nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā, un nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Kopdzīves likums paredz šīs un vēl daudzas problēmas risināt. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga, iepriekš informēja LA.

2014. gadā Igaunijā pieņemtais likums paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.

Ziņots, ka iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar iesniegumu vērsās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, paužot bažas, ka nav saprotams, ko tieši atbalstījuši iniciatīvu parakstījušie cilvēki.

Kleinberga savā iesniegumā komisijai skaidrojusi, ka pastāv divas dažādas Kopdzīves likumprojekta iniciatīvas redakcijas. Viena paredz personām tikai reģistrēt savu kopdzīvi, bet otra – arī tiesības valsts institūcijām atzīt personu kopdzīvi pat tad, ja personas šādu gribu nav izteikušas. Ņemot vērā, ka zem iniciatīvas bija atrodamas abas likumprojektu redakcijas, LRA ir neizpratnē, ko īsti atbalstījuši Kopdzīves likuma iniciatīvas parakstītāji.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form