Foto: F64
Valsts kontroles veiktā revīzija par zemes dzīļu pārvaldību palīdzēs attīstīt un pilnveidot nozari Latvijā, vienlaikus revīzija apstiprina, ka ministrijas jau uzsāktie uzlabojumi šajā jomā ir nepieciešami un lietderīgi.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole veikusi revīziju par derīgo izrakteņu pārvaldību Latvijā un secinājusi, ka tie netiek pārvaldīti ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību.

Kā "Delfi" informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), zemes dzīļu jomas pārraudzība un koordinēšana ir komplicēts, starpnozaru jautājums, kā sakārtošanai nepieciešama daudzu pušu iesaiste.

Valsts kontroles ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai un kontroles pilnveidošanai, kas izriet no revīzijas ziņojuma "Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā", ļaus uzlabot procesus un kopējo zemes dzīļu pārvaldību Latvijā, norāda ministrija, vienlaikus akcentējot, ka VARAM kopīgi ar Valsts vides dienestu (VVD) un VSIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) pastāvīgi īsteno vairākus pasākumus attiecībā uz zemes dzīļu pārvaldības stiprināšanu, veicot uzlabojumus gan tiesību aktos, gan praktiskajā pārvaldībā un kontrolē.

Jau šobrīd galvenajā valsts politikas plānošanas dokumentā vides jomā ietverti vairāki rīcības virzieni, kas attiecas uz zemes dzīļu un derīgo izrakteņu jomas pārvaldības uzlabošanu. Tajos ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā, pasākumi, kas sekmēs derīgo izrakteņu vietu rekultivāciju un kas cels zemes dzīļu izmantošanas procesa uzraudzības efektivitāti, tai skaitā ieviešot tālizpētes tehnoloģijas zemes dzīļu kontroles procesā. Tā, piemēram, arī Valsts vides dienesta darbības stratēģijā 2021.–2023.gadam ir iekļauti uzdevumi efektīvas zemes dzīļu resursu ieguves procesa uzraudzības nodrošināšanai.

Tāpat šobrīd notiek darbs pie datu kvalitātes un pilnīguma uzlabošanas, kontroles risinājumu uzlabošanas un nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos. Tā, piemēram, LVĢMC jau ir izstrādājusi Zemes dzīļu informācijas sistēmu, apvienojot lielu daļu digitāli esošās zemes dzīļu informācijas un nodrošinot tās pieejamību, kā arī tiek uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu digitalizācija. Ir izstrādāts un praksē jau tiek pielietots risinājums, kas ļauj datus par derīgo izrakteņu iegūto apjomu atradņu reģistrā ievadīt pašiem derīgo izrakteņu ieguvējiem, tādējādi sekmējot efektīvāku krājumu bilances sagatavošanu.

Tāpat ir izstrādāta VVD lietotāja saskarne Zemes dzīļu informācijas sistēmā informācijas apmaiņas uzlabošanai starp LVĢMC un VVD.

Jau tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība", kas vienlaikus risinās daudzus jautājumus par efektīvāku dokumentu un informācijas apriti. Ministrija arī norāda, ka pastāvīgi tiek veikti uzlabojumi attiecībā uz risku orientētu pārbaužu plānošanu un kontroles veikšanas uzlabošanu.

Vienlaikus, izvērtējot derīgo izrakteņu jomu Latvijā, ir svarīgi ņemt vērā to, ka efektīvai zemes dzīļu jomas pārvaldībai, it īpaši aprites ekonomikas kontekstā, nozīmīga ir arī citu resoru institūciju sadarbspēja, griba un orientēšanās uz mērķi, piemēram, attiecībā uz būvmateriālu apriti, kur šobrīd nepieciešams ieviest nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvai un savlaicīgai kontrolei.

Ministrija norāda, ka jārisina arī jautājums saistībā ar zemes īpašumtiesībām, kas apgrūtina jomas pārraudzību.

Valsts kontrole beigusi pētīt, kā Latvijā notiek tādu derīgo izrakteņu pārvaldīšana kā dolomīts, ģipšakmens, kaļķakmens, smilts, kūdra, māls, pazemes ūdeņi, ogļūdeņraži un citi.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka atzina, ka valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai.

"Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība," skaidroja Vilka.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!