Valsts prezidents Andris Bērziņš novembrī Saeimā iesniegs likumdošanas iniciatīvu, kuras pamatā būs speciāli izveidotas ekspertu grupas ziņojumā izteikti priekšlikumi, vēsta laikraksts "Diena".
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Reinis Bērziņš skaidro, ka Bērziņš atbalsta ideju palielināt minimālo partiju dibinātāju skaitu līdz 500 biedriem, kā arī prasību, ka Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus varēs iesniegt partijas, kuras dibinātas noteiktu laiku pirms vēlēšanām – piemēram, gadu iepriekš.
Pašlaik partijas var dibināt 200 biedri. Politiķu viedokļi par abām jau agrāk vairākkārt apspriestajām idejām ir dažādi, taču vairāki Juridiskās komisijas deputāti uzskata, ka ir svarīgi šo diskusiju sākt tagad, kad līdz vēlēšanām vēl ir pietiekami ilgs laiks.
Latvijā ir reģistrētas 75 politiskās partijas un to apvienības, bet tikai sešas no tām ieguva pārstāvniecību 12. Saeimā un vēl septiņas vēlējās tajā iekļūt, bet tas neizdevās.
No sešiem parlamentā pārstāvētajiem spēkiem divi – Latvijas Reģionu apvienība un "No sirds Latvijai" – ir dibinātas tikai šajā gadā.
"Saskaņas" deputāts Andrejs Elksniņš šādas iniciatīvas saista ar esošo politisko spēku monopolstāvokļa nostiprināšanu.
Igaunijā partijā ir jābūt vismaz 1000 biedriem, bet Francijā partiju var nodibināt arī viens cilvēks, "Dienai" atgādināja Lolita Čigāne (V). Ringolds Balodis (NSL) aicina no Igaunijas pārņemt citu pieredzi – ja politiskais spēks nav divas reizes pēc kārtas parlamenta vēlēšanās ieguvis pārstāvniecību lēmējvarā, tad tā darbība būtu jāizbeidz. Latvijā viena no vecākajām partijām ir LSDSP, kura pēc neatkarības atjaunošanas tikai vienu reizi iekļuva Saeimā, bet turpina darboties. Šogad tās biedri startēja no LRA saraksta.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) atbalsta termiņa noteikšanu, jo nesenā vēsture rāda, ka "dažām partijām uznāciens īsi pirms vēlēšanām ir bēdīgi beidzies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
