Otrdien valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Valdība pieņēmusi arī citus lēmumus eksportējošu uzņēmumu atbalstam un par ES fondu izmantošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, portālu "Delfi" informēja ZM.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes par šo valdības lēmumu sacīja, ka tiks sniegts nozīmīgs atbalsts eksportējošiem zemniekiem un zemnieku saimniecībām. "Kopējā summa ir 45 miljoni eiro, ko lielā mērā varam uzskatīt par dīkstāves pabalstu piena lopkopjiem, bet ne tikai. Lai zemniekiem, kam tagad samazinājies eksporta tirgus, nebūtu jāizkauj lopi, mēs sniegsim atbalstu, lai šie lopi varētu pārziemot tāpat kā pārējie uzņēmēji un būtu atkal gatavi tad, kad tirgus būs atvērts," sacīja Kariņš.

Preses konferencē pēc valdības sēdes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzsvēra, ka, sniedzot šo atbalstu, tiks vērtēti vairāku mēnešu darba rezultāti un atbalstu varētu sniegt jūlijā. "Taču šis valdības lēmums ļauj Latvijas lopkopjiem plānot savu darbību ar pārliecību, ka nevajag samazināt ganāmpulkus. Katrs dzīvnieks ir ar noteiktu vērtību, un ganāmpulka atjaunošana prasītu ilgu laiku un lielus līdzekļus," sacīja ministrs. Gerhards arī piebilda, ka šī palīdzība neattiecas uz graudkopjiem, jo runa ir par piena un gaļas lopkopības nozarēm. "Turklāt mēs nerunājam par darbinieku dīkstāvi šajā gadījumā. Dīkstāve ir piena un citiem lopiem. Mums ir svarīgi, lai lauksaimniekam, kurš vēro tirgus attīstību, ir skaidrs, ka nebūs jālikvidē ganāmpulks," precizēja ministrs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.

"Valsts atbalsts lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm ir būtisks un atsevišķos gadījumos krīzes situācijā var būt pat izšķirošs – tieši tādēļ esam jau savlaicīgi veikuši visas iespējamās darbības, lai nodrošinātu ne vien pilnvērtīgu komunikāciju starp ministriju un nozaru pārstāvjiem, bet arī operatīvu problēmjautājumu risināšanu. Izvērtējot situāciju nozarē, Zemkopības ministrijas izstrādātajos normatīvos paredzēta atbalsta sniegšana Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem 45,5 miljonu eiro apmērā. Taču jāuzsver, ka katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu," paziņojumā presei skaidroja Gerhards.

Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgus pieejamība nozarei ir ļoti būtiska, un to zaudējums var dot smagu triecienu visai lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās posmos, sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar primārajiem ražotājiem, skaidro ZM.

"Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju pārtikas produktu pieprasījumu un patēriņu, ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – piens, olas, graudi un citi produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozari atstāj arī sabiedrisko ēdināšanas iestāžu darba intensitātes samazināšanās, dīkstāve vai pat pilnīga apturēšana. Tās ir ne tikai kafejnīcas un restorāni, kas samazinājušas vai pārtraukušas pārtikas produktu iegādi, bet arī skolas, bērnudārzi un citas valsts un pašvaldību iestādes, kuru darbība līdz ar ārkārtējo situāciju ir apturēta vai ierobežota," uzsver Gerhards.

Operatīvā informācija no lauksaimniecības, pārtikas un tirdzniecības nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem liecina, ka lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi jau sastopas ar noieta tirgus samazināšanos, apgrūtinātiem kravu pārvadājumiem un tirdzniecības partneru sadarbības atteikumiem, importa izejvielu (iepakojuma u.tml.) sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanos, un naudas plūsmas grūtībām. Pārtikas uzņēmumus papildus eksporta grūtībām ietekmē arī pieprasījuma samazinājums pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, tādējādi uzņēmumiem palielinājušies pārtikas preču krājumi un samazinājies apgrozījums. Situācijai šādi turpinot attīstīties, sagaidāma pieprasījuma mazināšanās pēc lauksaimniecības primārajiem produktiem (piena, gaļas, graudiem) un, līdz ar to, šo produktu iepirkuma cenu un apjoma samazināšanos no ražotājiem (lauksaimniekiem).

"Jau šobrīd ir skaidri redzams pārtikas eksporta kritums vairākās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, svaigu olu eksports sarucis par 30% un vārītu olu eksports sarucis par 20%, savukārt svaiga piena iepirkuma cena samazinājusies pat par 15%. Tie ir tikai daži piemēri, kas uzskatāmi iezīmē pārtikas produktu pieprasījuma ievērojamo kritumu, kas negatīvi atspoguļojas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju finanšu rādītājos. Tādēļ ir būtiski iespējami savlaicīgi nodrošināt valsts atbalsta iespējas, lai šo krīzi Latvijas lauksaimnieki varētu pārvarēt iespējami veiksmīgi, arī turpmāk nodrošinot nepārtrauktu pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem," norāda Gerhards.

Eksporta tirgi slēgti

Lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā izteikti balstās uz dzīvu liellopu eksportu, kas šobrīd ir būtiski traucēts loģistikas plūsmas problēmu dēļ. Tāpat arī vairāku ES dalībvalstu tirgi, kur līdz šim ir eksportētas Latvijā ražotās olas, ir aizvērti un jaunus noieta tirgus pašlaik ir gandrīz neiespējami atrast. Savukārt izglītības iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā ir radījusi pēkšņas un būtiskas problēmas šo iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, jo nebija iespējams izlietot piegādātos produktus, no kuriem lielai daļai ir īss derīguma termiņš un tos nevar uzglabāt.

Arī lauksaimniekiem, īpaši dārzeņu audzētājiem, kuri piegādāja savus produktus šiem ēdināšanas uzņēmumiem, izglītības iestāžu slēgšana radījusi problēmas ar produkcijas krājumu izveidošanos.

MK noteikumi "Kārtība valsts atbalsta piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi" sagatavoti, lai sniegtu finansiālu atbalstu 35,5 miljonu eiro apmērā primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.

Noteikumi paredz trīs atbalsta pasākumus. Tas ir vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam mēnesim samazināsies par 20 % salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu. Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 2020. gada 20. jūlijam oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesī» informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.

Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 miljonu eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.

Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs 3 miljonu eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.

Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no š.g. 2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.

Tāpat vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 miljoni eiro.

Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz diviem mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem. Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām un citiem, kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.

Atbalsts tiks paredzēts arī gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.

Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25 % vai neto apgrozījums samazinājies par 25 %, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20 % apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra. Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.

Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkstošus eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, tajā skaitā lauksaimniekam,– ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 tūktošua eiro.

Elastīgāk ar ES fondiem

Valdība otrdien arī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu grozīt Eiropas Savienības (ES) fondu regulējumu, lai mazinātu Covid-19 radītās sekas, portāls "Delfi" uzzināja FM.

2020. gada 1. aprīlī spēkā stājās EK Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz Covid-19, ar ko veikti grozījumi virknē ES fondu regulējošu dokumentu. Šie grozījumi neparedz papildu ES finansējuma piešķiršanu dalībvalstīm, bet esošo ES fondu piešķīruma resursu pārdali, sniedzot dalībvalstīm iespējas novirzīt finanšu līdzekļus no ES fondu kopējā apjoma. Tāpat grozījumi paredz veikt pārdales viena fonda ietvaros starp tādām prioritātēm kā veselības aprūpe, tai skaitā medicīnas darbinieku aizsardzībai nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšana, atbalsts mazajiem un vidējiem komersantiem, jaunu finanšu instrumentu izveide, kā arī nodarbinātības veicināšanai. Tomēr vienlaikus sākotnējie grozījumi neļauj veikt ES fondu pārdali pietiekami efektīvi, jo EK bija noteikusi vairākus ierobežojumus.

Ņemot to vērā, ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, aicināja EK veikt papildus grozījumus ES fondu regulējumā, lai ES fondu finansējumu varētu sekmīgi novirzīt Covid-19 negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai – pirmkārt, grozīt noteikumus par ES fondu tematisko koncentrāciju, kas citādi ierobežotu pārdalāmo līdzekļu apmēru, ko var novirzīt Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Otrkārt, paredzēt iespēju pārvirzīt līdzekļus fondu starpā, jo Latvijai lielākā daļa brīvo līdzekļu ir Kohēzijas fondā (apmēram 400 miljoni eiro), ko būtu iespējams novirzīt uz ERAF, lai tos varētu izmantot Covid-19 radītās krīzes seku risināšanai. Treškārt, jāparedz iespēju atbalstīt grūtībās nonākušus uzņēmumus, lai no ERAF varētu palīdzēt tiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši grūtībās Covid-19 krīzes dēļ, piemēram, finansējot valsts atbalsta shēmas, kas ieviestas saskaņā ar EK pagaidu ietvaru.

Pieņemtā nacionālā pozīcija attiecībā uz regulējuma grozījumiem paredz atbalstīt papildus grozījumus, kas nozīmē elastīgākas iespējas rīkoties ar ES fondu līdzekļiem, Latvijai pieejamos brīvos līdzekļus apmēram 615 miljonu eiro apmērā novirzot Covid-19 negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai, skaidro FM.

FM sadarbībā ar citām iestādēm, partneriem un ES institūcijām, turpina aktīvi strādāt, lai sagatavotu un sniegtu nepieciešamos skaidrojumus par ES fondu izdevumu attiecināmību, nosacījumiem, kā arī par Covid-19 krīzes seku ātrākas pārvarēšanas iespējām ar ES fondu atbalstu. Nolemts, ka Covid-19 tiešie krīzes pārvarēšanas pasākumi pamatā tiks finansēti no valsts budžeta. Savukārt ES fondu finansējums tiks mobilizēts ekonomikas atlabšanas posmam pēc ārkārtas situācijas.

Paplašina atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem

Valdība arī paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid- 19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas, portālu "Delfi" informēja Ekonomikas ministrijā.

"Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību sastāda vairāk kā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošinātu iespēju turpināt ražot un eksportēt. Mēs redzam uzņēmēju vajadzības un iespēju robežās piedāvājam atbalstu, lai Latvijas kopējais labklājības līmenis celtos. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem, " skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV)

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," uzsver ekonomikas ministrs.

Savukārt "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš skaidro, ka uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāks pieņemt nekavējoties, jau no 15. aprīļa. "Prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. Esam gandarīti par efektīvu sadarbību ar Ekonomikas ministriju, valdību un Eiropas Komisiju, operatīvi paplašinot uzņēmēju loku, kuriem ir pieejams valsts atbalsts eksporta darījumu apdrošināšanai. Līdz ar to "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports," norāda Bērziņš.

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 eiro.

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šī gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem. Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību, skaidro EM.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 242 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. Infekcija apstiprināta vēl diviem cilvēkiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Latvijā kopā veikti 29 018 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 657 personām.

46 pacienti stacionēti, tai skaitā 43 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Otrdien, 7. aprīlī, valdība nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl uz četrām nedēļām – līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Altum Finanšu ministrija Kaspars Gerhards Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Zemkopības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form