Pensionētais kuģu kapteinis Juris Vaivods (69) un pensionētais padomju armijas virsnieks Ivans Kedriks (71) dzelzs kastes dēļ sakāvās 2010. gada pavasarī. Par notikušo pēc Vaivoda, kurš konflikta laikā salauzis pirkstu, iesnieguma tika ierosināta krimināllieta, kuru pierādījumu trūkuma dēļ gan pabeidza, bet vēlāk pēc iesniedzēja protesta prokuratūrai atkal atjaunoja, un izmeklēšana turpinās, lai gan kopš notikuma pagājuši jau gandrīz divi gadi.
Policija par notikušo nav tikusi skaidrībā, jo kautiņā iesaistīto vīru versijas ir pretrunīgas: katrs par kautiņa aizsācēju norāda otru. Pirmajā izmeklēšanas reizē Kedrina labā liecināja kāds Sergejs Kiļčevskis, kurš redzējis, kā Vaivods paņem nūju un vicina Kedrika virzienā. Sitienus ne no viena, ne no otra puses liecinieks gan neesot redzējis. Kā var noprast, šis vīrietis notikuma vietā bija ieradies pēc Vaivoda lūguma, un uz viņa liecību pamata lietu arī beidza, bet to atkal atjaunoja, kad kapteinis sameklējis lieciniekus, kuri redzējuši, kā, viņaprāt, patiesībā viss noticis.
Abu vīru konflikts izcēlās par pusotru metru augstu un metru garu un platu metāla kasti, kas atradās Rīgā, Juglā pie laivu kooperatīva "Nāra", kurā abiem pensionāriem ir laivu novietnes. Vaivods stāstīja, ka kaste atradusies aiz kooperatīva žoga pilsētai piederošā teritorijā un bojājusi skatu, jo bijusi sarūsējusi un nevienam nevajadzīga.
Viņš to nolēmis aizvākt un piezvanījis metālu uzpircējam Kiļčevskim, kurš atbraucis 2010. gada 11. aprīlī, bet, kad sarūsējošo kasti ieraudzījis, nolēmis, ka nav jēgas to ņemt. Abi stāvējuši un runājušies, kad nācis Kedriks un izcēlies konflikts, kurā pensionētais kapteinis lauzis pirkstu.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis par lietu komentārus nesniedz, vien piebilst, ka viss notiek likuma ietvaros un ka policija izskatot visas lietas, kurās tiek aizskartas personas intereses. Tas, cik lieli resursi jāiegulda šādu lietu izskatīšanā, neesot policijas, bet tiesību ekspertu jautājums.
Tiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins uzskata – ir labi, ja cilvēki aizstāv savas tiesības, bet katra lieta jāaplūko konkrēti. "Problēma jau nav likumos, bet gan tajā, vai tiek izmantotas visas metodes, lai lietu atrisinātu, lai par vienu salauztu pirkstu vai vienu nozagtu latu netiesātos vairākus gadus," vērtē Judins. "Arī viens salauzts pirksts ir miesas bojājums, arī viena lata neatļauta paņemšana ir zādzība. Bet, skatoties, kas un kā ir noticis, likums pieļauj krimināllietu izbeigt mazsvarīguma vai noilguma dēļ, var organizēt izlīgumu. Gara tiesvedība sīkās lietās tiešām ir problēma, tā ir resursu izšķērdība." Deputātaprāt, gan policijai, gan prokuratūrai ar šādiem gadījumiem jāstrādā elastīgāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
