Tāpat Dombrovskim ir izredzes kļūt par pirmo premjeru, kuram valdību uzticēts vadīt pēc ārkārtas vēlēšanām, un par pirmo Ministru prezidentu, kurš divas reizes kļūst par premjeru uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to Dombrovskim ir iespējas kļūt arī par pirmo valdības vadītāju, kurš pēc vēlēšanām saglabājis Ministru prezidenta amatu atkārtoti – 2010.gadā pēc 10.Saeimas vēlēšanām un šogad pēc 11.Saeimas vēlēšanām.
Dombrovska pirmā valdība tika apstiprināta 2009.gada 12.martā, bet otrā valdība – 2010.gada 3.novembrī.
Līdz šim ilgāk Ministru prezidenta amatā bijuši tikai politiskās stabilitātes periodos valdījušie Aigars Kalvītis (TP) un Andris Bērziņš (LC). Kalvītis treknajos gados spēja amatā bez pārtraukuma pabūt 36 mēnešus (2004.gada decembris – 2007.gada decembris), un viņš bija pirmais premjers, kurš spēja savu amatu saglabāt arī pēc vēlēšanām – 2006.gada rudenī pēc 9.Saeimas vēlēšanām.
Savukārt Bērziņš bija premjerministrs 30 mēnešus (2000.gada maijs – 2002.gada novembris) 7.Saeimas laikā, turklāt tā bija viena valdība, jo politiskos ķīviņus neitralizēja oligarhu bēdīgi slavenā vienošanās "par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu". Viņa ilgā būšana pie valdības stūres tomēr nelīdzēja viņa pārstāvētajam "Latvijas Ceļam" (LC) iekļūt 8.Saeimā.
Tomēr visilgāk atjaunotās Latvijas valdības galvas amatā nostrādāja toreizējās Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis – 39 mēnešus no 1990.gada maija līdz 1993.gada augustam. Par Ministru prezidentu gan šīs valdības vadītājs nebūtu dēvējams, bet, lai šo nepārtrauktās ilgvaldīšanas rekordu pārsniegtu, Dombrovskim Brīvības bulvārī būtu jānoturas līdz nākamā gada Jāņiem.
Visīslaicīgākie Latvijas premjerministri ir Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Indulis Emsis – deviņi mēneši amatā, kā arī toreiz LC virzītais Vilis Krištopans – tikai astoņi mēneši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
