Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Savienība (ES) lielāko spiedienu uz Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā var izdarīt ar sankcijām, kuras skar finanšu sektoru, bet Krievijas pretreakcija Eiropai vissāpīgākā būs enerģētikā, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Pašlaik ir svarīgi izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju un mazināt Krievijas iespējas finansēt šo karu," uzsvēra Dombrovskis, piebilstot, ka ieviestās sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru jau liecina par ļoti nopietnu ietekmi.

"Krievijas rubļa vērtība kopš kara sākuma ir kritusies par aptuveni 30%. Maskavas birža bija ciet visu pagājušo nedēļu un vēl nav atvērta. Ievērojama daļa Krievijas centrālās bankas aktīvu ir iesaldēti. Krievijas centrālā banka bāzes procentu likmi ir palielinājusi līdz 20%. Krievijas kredītreitingi ir ļoti strauji samazināti un atrodas tikai nedaudz virs maksātnespējas līmeņa. "Visa" un "MasterCard" ir apturējušas savu darbību Krievijā. Līdz ar to attiecībā uz finanšu sektoru mēs redzam jau ļoti nopietnu ietekmi," vērtēja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka finanšu jomā Krievija ir pieņēmusi pretsankcijas attiecībā pret ES, bet to ietekme ir diezgan ierobežota. "Tādēļ tiešām finanšu sektors ir tas, kur mēs varam izdarīt lielu spiedienu uz Krieviju, bet Krievijas atbildes iespējas nav tik lielas," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Savukārt sāpīgākās no Krievijas pretsankcijām, pēc viņa teiktā, būs saistītas ar enerģētikas sektoru. "Ja mēs skatāmies uz Krievijas eksportu uz ES, tad vairāk nekā puse ir energoresursi - gāze, nafta, ogles. Tādēļ sāpīgākais punkts tiešām ir enerģija," atzina Dombrovskis.

Viņš arī izteica šaubas par to, cik izdevīgi Krievijai būs mēģinājumi pārorientēt ārējo ekonomisko sadarbību uz Ķīnu. "No 2014.gada Ķīnas īpatsvars Krievijas eksporta struktūrā ir divkāršojies un tagadējā situācija šo tendenci noteikti paātrinās. Tajā pašā laikā zināms ir arī tas, ka Ķīna šādās situācijās ļoti labi māk diktēt savus noteikumus un, visticamāk, tie nebūs Krievijai izdevīgi," pauda Dombrovskis.

Viņš arī norādīja, ka no vienas puses Ķīna nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju. Tajā pašā laikā arī Ķīnas uzņēmumi veic zināmus pasākumus un atsakās no sadarbības ar Krieviju, iespējams, baidoties no Rietumu sankcijām pret uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju. Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!