Dombrovskis: Krūmanes pēctecim FKTK jābūt nozares profesionālim
Foto: LETA

Jaunajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājam, kurš stāsies no šī amata atkāpušās Irēnas Krūmanes vietā, ir jābūt nozares profesionālim, šādu viedokli intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš atgādināja, ka kandidātu FKTK vadītāja amatam izvirza Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs. To, cik ātri FKTK varētu tikt pie jauna vadītāja, Dombrovskis atturējās prognozēt, jo tas atkarīgs no tā, cik ātri Saeima no amata atbrīvos pašreizējo FKTK vadītāju Krūmani.

Premjers sacīja, ka, ņemot vērā to, ka jauna FKTK vadītāja iecelšanai amatā Saeimas balsojumā ir nepieciešams gūt vairākuma deputātu atbalstu, par jauno FKTK vadītāju notiks politiskās konsultācijas.

Jau vēstīts, ka pēc "Latvijas Krājbankas" ("Krājbanka") kraha no amata atkāpās FKTK priekšsēdētāja Krūmane. Viņa paziņojumā presei norādīja, ka par šādu soli izšķīrusies, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos FKTK vadītājas amatā kavē komisijas pilnvērtīgu darbu un bremzē sektora stabilizāciju.

Pagājušajā piektdienā atlūgumu iesniedza ilggadējais FKTK padomes loceklis Jānis Placis, kura vadītais departaments atbild tieši par banku uzraudzību.

Saistībā ar "Krājbankas" krahu FKTK vadība publiskajā telpā kritizēta par nepietiekami efektīvo banku uzraudzības politiku. Nacionālās apvienības  VL-TB/LNNK Saeimas frakcija aicināja FKTK priekšsēdētāju Irēnu Krūmani atkāpties no amata. Koalīcijas partneri - "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) - gan vēl nesteidza atbalstīt šo iniciatīvu.

Arī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte FKTK pārmeta vilcināšanos ierobežot "Krājbankas" darbību. Tas, pēc ministres domām, negatīvi ietekmēja gan "Krājbankas", gan tās mātes bankas - Lietuvas "Snoras" stabilitāti.

"Latvija jau pagājušajā trešdienā [16.novembrī] tika informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem par "Snoras", bet tikai ceturtdien ierobežoja "Krājbankas" darbību un vēl pēc tam spēra visus citus soļus. Pa to laiku caur "Krājbanku" tika paspēts veikt zināmas darbības, kas noteikti nesekmēja nedz šīs bankas, nedz "Snoras" stabilitāti," norādīja Šimonīte.

FKTK vadība Lietuvas amatpersonas pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka jau šā gada 16.novembrī tika nodrošināts, ka bez saskaņošanas ar FKTK netiek veikta neviena darbība, kas būtu saistīta ar "Krājbankas" saimniecisko darbību.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

"Krājbankas" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības  izmaksā valstij piederošā "Citadeles" banka. Valsts garantēto noguldījumu izmaksu "Citadele" sāka otrdien, 29.novembrī.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valdeatzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Krājbanka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form