Foto: LETA
Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (SC) valsts valodas eksāmenā bija savācis nepieciešamo punktu skaitu, kā arī nebija konstatēti citi šķēršļi viņa uzņemšanai Latvijas pilsonībā, ko pēc tam ar Ministru kabineta rīkojumu viņam arī piešķīra, pārbaudē secinājusi Drošības policija (DP).

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa pastāstīja, ka pagājušā gada nogalē no kādas personas DP saņēma iesniegumu, kurā bija lūgts pārbaudīt Kravcova pilsonības iegūšanas likumību.

DP veica pārbaudi un likumā noteiktajā kārtībā iesnieguma sūtītājam sniedza atbildi.

Savukārt pērn decembrī DP saņēma Saeimas deputāta Visvalža Lāča (VL-TB/LNNK) iesniegumu par Kravcova pilsonības iegūšanas likumību, un, pamatojoties uz to, patlaban DP tiek veikta pārbaude.

Jau ziņots, ka Valsts valodas centrs Kravcovu, kad viņš bija Liepājas pilsētas domes deputāts, ir sodījis ar 35 latu naudassodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, Kravcovs šo lēmumu ir pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā.

Kandidējot SC sarakstā 10.Saeimā, Kravcovs ir norādījis, ka valsts valodu prot sarunvalodas līmenī.

10.Saeimā Kravcovs ir ievēlēts arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Pēc desmit SC frakcijas deputātu ierosinājuma Kravcovs tika atsaukts no Pilsonības likuma izpildes komisijas, jo viņš nebija apmeklējis trīs no piecām Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdēm.

Kravcovs vispirms aizbildinājās ar citiem vienlaikus notiekošajiem pasākumiem, kuru dēļ viņš nav apmeklējis Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes, bet pēc tam lūdza "Saskaņas centra" frakciju atsaukt viņu no šīs komisijas.

Kā žurnālistiem iepriekš apgalvoja SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, Kravcovam, kurš ir Latvijas Krievu kopienas aktīvists, esot izveidojušās antipātijas pret Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāju Visvaldi Lāci.

Ziņots arī, ka aptuveni 25 deputātiem šajā sasaukumā var būt problēmas ar latviešu valodas nepārvaldīšanu augstākajā līmenī. Šāda situācija radusies, jo ir svītrota prasība pirms vēlēšanām pārbaudīt deputātu kandidātu reālās latviešu valodas lietošanas prasmes.

Saeimā ir arī otrs deputāts, kurš ir administratīvi sodīts par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, - Rihards Eigims (ZZS) sodīts jau 2009.gada novembrī - laikā, kad viņš pildīja pašvaldības deputāta pienākumus Daugavpilī.

Valsts valodas centrs (VVC) arī norāda, ka 29 Saeimas deputāti novērtējuši savas valsts valodas zināšanas tikai kā apmierinošas vai labas sarunvalodas līmenī.

VVC var sodīt valodas nepratējus ar naudas sodu no 25 līdz 50 latiem pirmo reizi, bet, ja atkārtoti konstatē latviešu valodas nelietošanu, naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!