Drošības iestādes apliecina – Šmits, Levits un Jansons atbilst likuma prasībām
Foto: LETA

Vairākas valsts iestādes Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai apliecinājušas, ka visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti – Didzis Šmits ("KPV LV"), Egils Levits un Juris Jansons – atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma prasībām.

Savus atzinumus par visiem trīs augstā amata kandidātiem komisijai sniedza Satversmes aizsardzības birojs, Valsts ieņēmumu dienēts, Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ģenerālprokuratūra. Kā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē apliecināja tās vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA), visas iestādes ir apliecinājušas, ka Levits, Šmits un Jansons var kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Sēdē piedalījās arī prezidenta amata kandidāti. Visi trīs pateicās par Saeimas deputātu augsto novērtējumu. Levits pauda, ka gan viņš, gan viņa konkurenti ir spēcīgi kandidāti.

Plašas diskusijas sēdē neraisījās. Kā atzina komisijas vadītāja, atzinumu saņemšana bija formāla, bet svarīga procedūra.

Vēstīts, ka Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēs trīs pretendenti - koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Šmits.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks trešdien, 29. maijā.

Saskaņā ar likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu.

Valsts Prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Vēlēšanas notiek kārtās, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.

Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

Jāatgādina, ka šogad pirmo reizi Valsts prezidents tiks ievēlēts atklāti. Līdz 2019. gadam, kad stājās spēkā Satversmes grozījumi, Valsts prezidents bija vienīgā amatpersona, kuru Saeima ievēlēja aizklātā balsojumā.

Kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaras beigsies 7. jūlijā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Egils Levits Juris Jansons Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form