Foto: Publicitātes foto
Kādēļ Dziesmu un deju svētku dalībniekiem mēģinājumu un koncertu laikā pusdienās galdā cels gaļu, nepiedāvājot alternatīvas, un, kā ēdinās tos, kuriem atsevišķu produktu lietošana var raisīt smagas veselības problēmas – par to satraucas portāla "Delfi" lasītāji.

Ēdienkarte atrodama svētku mājas lapā dziesmusvetki.lv. To izstrādājusi īpaši izveidota darba grupa, kurā bija svētku rīkotāji, uztura speciālisti, Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti un biedrības "Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija" pārstāvji.

Ko ēdīs celiakijas pacienti?

"Ir publicēta vispārējā ēdienkarte, bet bērni ar veselības problēmām, būtībā var palikt aiz borta, jo par cilvēkiem ar veselības problēmām mūsu valstī masu pasākumos nemaz nepiedomā," šādus vārdus portālam "Delfi" par Dziesmu svētku ēdienkarti raksta Viktorija.

Viņa pati gan šogad Dziesmu svētkos nepiedalīsies, taču viņas pieredze no pēdējiem Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem esot skumja.

"Cilvēki ar smagām alerģijām netika brīdināti par ēdiena sastāvu, arī nenodrošināja pietiekami sabalansētu ēdienkarti. Skolā celiakijas pacientiem, uz kartupeļiem uzlejot kviešu miltu mērci, pasniedza ēdienu. Tā vietā, lai pasniegtu mērci atsevišķi," viņa atceras.

Kā ēdinās svētku dalībniekus, kuriem ir laktozes vai glutēna nepanesamība vai citas veselības problēmas, mājas lapā trūkst informācijas.

Kāpēc pusdienās vienmēr gaļa?

Gaļas produktu lielo īpatsvaru Dziesmu svētku dalībniekiem paredzētajā ēdienkartē savukārt ievērojis "Delfi" lasītājs Indulis.

Viņaprāt, tā nav normāla situācija, ka, lai uzņemtu nepieciešamo uztura apjomu, obligāti ir jāēd gaļa, un nav nekāda piedāvājuma ne veģetārām, ne vegāniskām maltītēm. "Ja paskatāmies ēdienkartē, katrā ēdienreizē ir gaļa. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams vienam vai diviem cilvēkiem no kolektīva doties ēst kaut kur ārpusē, līdz ar to kavēt un traucēt visa kolektīva darbu," raksta lasītājs.

Iepazīstoties ar Dziesmu svētku mājas lapā atrodamo ēdienkarti, "Delfi" secināja, ka visās mēģinājumu dienās pusdienās patiešām pamatēdienā ir gaļas produkti.

Piemēram, pirmajā dienā piedāvājumā cūkgaļas strogonovs ar vārītiem griķiem, kāpostu un burkānu salātiem, rupjmaizi un ūdeni. Otrajā dienā – cepti vistu šķiņķīši, tomātu mērce, rīsi ar burkāniem un zirnīšiem, kāpostu, gurķu salāti ar eļļu un ūdens.

Tāpat vakariņu ēdienkartē gandrīz visās ēdienreizēs ir gaļa vai retāk zivs. Brokastīs ir lielākas izvēles iespējas – gandrīz visās dienās solītas arī dažādas putras.

Ja fiziskā slodze, piemēram, jauniešiem, kuri neēd gaļu, deju mēģinājumu laikā būs liela, "paēst no rīsiem un salātiem nevarēs," vajadzētu ņemt līdzi savu ēdienu, atzīst uztura speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Eva Kataja.

"Var atrisināt, ja grib!"

Tiesa, Latvijā ir bijuši arī lieli pasākumi, kur dalībniekiem ēdinātāji piedāvā plašāku ēdienkarti, tā portālam "Delfi" atzīst rīdziniece Ieva. Viņa ir vegāne – neēd ne gaļu, ne zivis, ne olas, ne piena produktus. Iepriekšējos Dziesmu svētkos gan viņa piedzīvojusi problēmas: "Es gan pati esmu no Rīgas, tāpēc pie maltītes tiku estrādes mēģinājumu dienā un pēc gājiena, bet nekas no tā nebija man reāli ēdams. Pārtraukumos speciāli devos mājās, lai normāli paēstu. Lielā karstuma dēļ bija bail ņemt līdzi savu ēdienu, jo domāju, ka varētu sabojāties. Tad es arī piekritu viedoklim, ka "nevar jau visiem izdabāt". Taču līdz 2014.gadam, kad pienāca Pasaules Koru olimpiādes svētki Rīgā. Tur bija speciāls ēdināšanas angārs, arī ar norādēm "vegāniem," "bez glutēna," "veģetāriešiem". Tā kā to atrisināt var, ja grib!,"" stāsta lasītāja.

Aicina kombinēt maltīti

Centralizētajās ēdināšanas vietās netiks veidotas speciālas ēdienkartes īpašām vajadzībām, taču ēdienkartes top tā, lai veģetāriešiem vai vegāniem un ēdājiem ar atsevišķu ēdienu grupu nepanesamību būtu iespējams kombinēt maltīti pie sadales no ēdienreizes sastāvdaļām. Tā par svētku dalībnieku ēdienkarti atbild XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Ēdienkartes sastādītāji aicinot jau šobrīd iepazīties ar vienoto ēdienkarti Dziesmu svētku mājas lapā un izvērtēt alternatīvus ēdiena sastāvdaļu kombinēšanas veidus, nepieciešamības gadījumā plānojot individuālu ēdienkarti.

"Neizvēloties kādu no sastāvdaļām medicīnisku iemeslu dēļ, ēdiena aizstāšana ir iespējama dalībnieku mītnes vietās – skolās brokastu, pusdienu un vakariņu laikā," skaidro Vasiļjeva. Novadu pārstāvji varot vienoties ar skolu ēdinātājiem par īpašu ēdienkarti ēdājiem ar īpašām vajadzībām, ja ir ārsta izziņa par šādas ēdienkartes nepieciešamību. Ēdinātājs nodrošināšot, ka gaļa un piedevu vai salātu saskare ēdiena izdales vietās nenotiks.

Ēdienkarte "vīriem spēka gados"

Ēdienkarte ir visnotaļ daudzveidīga, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Uzturs" vadītāja Lolita Neimane, kura piedalījās Dziesmu svētku ēdienkartes veidošanā.

Gaļas īpatsvars ēdienkartē saistīts ar to, ka svētku dalībnieku vidū esot "gana daudz vīriešu spēka gados". Veidojot ēdienkarti, atslēgas vārdi ir "40 000 dalībnieku," atzīst uztura speciāliste.

"Ja mēs pamēģinātu pusdienu ēdienkartē neielikt gaļu, mēs par to pēc tam gadiem dzirdētu sūdzības. Ja kolektīvā ir kāds veģetārietis, viņš ar papildu gaļas porciju apgādās kādu gaļas ēdāju, kurš savukārt dalīsies ar saviem dārzeņiem," paskaidro Neimane.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, notiks no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!