Dzimumu līdztiesība Latvijā: lielākā nevienlīdzība varas un zināšanu jomās  (17)

Indekss tiek aprēķināts, balstoties uz 2017. gada datiem, par sešām dažādām jomām – zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība, norāda LM.

Šogad indeksa veidotāji īpašu uzmanību pievērsuši darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai. Latvija te ieguvusi 59,7 punktus – 100 nozīmē pilnīgu līdztiesību, bet viens – nelīdztiesību. Tas ir par 1,6 punktiem vairāk nekā 2017. gadā.

Dzimumu līdztiesības indekss vidēji Eiropas Savienībā ir 67,4 punkti. Salīdzinot Latvijas sasniegumus ilgākā laika periodā – no 2005. gada līdz 2017. gadam, kopumā indeksa rādītājs ir uzlabojies par 6,3 punktiem, bet tas tomēr ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs šajā laikā.

Visizteiktākā nevienlīdzība Latvijā ir varas – 44,1 – un zināšanu – 49,7 – jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. To ietekmē sieviešu vai vīriešu augstais īpatsvars noteiktās izglītības jomās, kā arī iesaiste mūžizglītībā gan sievietēm, gan vīriešiem ir salīdzinoši zema – 2017.gadā sievietēm – 14%, vīriešiem – 13%.

Latvija ierindojas to valstu pulkā (Igaunija, Slovēnija, Portugāle, Malta, Austrija, Vācija, Kipra), kurās indeksa rādītājs ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo, bet rādītāji tiek veiksmīgi uzlaboti, norāda ministrijā.

Lai gan Latvijai augstākais rādītājs ir veselības jomā – 78,3, tomēr starp ES dalībvalstīm, Latvija te ierindojas vien 26. vietā.

Labs rādītājs Latvijai ir arī darba jomā – 74,2. Kopumā te iezīmējas pozitīva attīstība, jo ir palielinājies gan sieviešu (75%), gan vīriešu (79%) nodarbinātības līmenis vecuma grupā 20-64 gadi, taču izteiktā segregācija darba tirgū – sieviešu vai vīriešu izteikts pārsvars noteiktā profesijā vai ekonomikas sektorā – joprojām ir aktuāls jautājums.

Tikai 5% vīriešu strādā izglītības, veselības un sociālā darba jomās. Ministrija min, ka minētajās jomās strādā 25% sieviešu. Daudz mazāk sieviešu – 6% – nekā vīriešu – 30% – strādā zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās.

Naudas jeb ienākumu jomā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss.

Latvijā augstākam nabadzības riskam ir pakļautas vienas personas mājsaimniecības, īpaši sievietes – 58% salīdzinājumā ar 48% vīriešu – 65 gadu vecumā un vecākas, kā arī sievietes ar zemāku izglītību – 45%. Latvijai naudas jeb ienākumu jomas rādītājs ir 65,5 (ES – 80,4).

Sievietēm Latvijā ienākumi ir par 18% mazāki nekā vīriešiem, turklāt šī atšķirība ienākumos var būt lielāka pāriem ar bērnu – sievietes pelna par 30% mazāk, un starp cilvēkiem ar zemāku izglītību – sieviešu ienākumi ir par 35% zemāki.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) ir neatkarīga ES struktūrvienība jeb aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un valstu politikas attiecīgajās jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību.

EIGE mērķis ir kļūt par Eiropas zināšanu centru dzimumu līdztiesības jautājumos, pirmavotu ticamu faktu izstrādē, kas apkopo un nodrošina pieejamu informāciju, pieredzi un specializētas zināšanas. Institūts uzsāka savu darbību 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss līdz šim tika publicēts reizi divos gados.

LM norāda, ka turpmāk indekss tiks publicēts katru gadu.