close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Aizvadītajā nedēļā "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") rakstīja par skandalozu e-pastu, ko vairāku plašsaziņas līdzekļu pārstāvji 7.augustā saņēma no sūtītāja "lps@lps.lv", kas ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) oficiālā e-pasta adrese. Pēc tam gan izrādījās, ka e-pasta sūtījums ar visai sensacionālu nosaukumu "Nelikumīgi miljonu kontrakti privātkompānijai uz piecpadsmit gadiem un draudi katra Latvijas iedzīvotāja veselībai" visticamāk ir viltots un ar nolūku safabricēts. LPS pārstāvji viennozīmīgi noliedza, ka savienība šādu e-pastu būtu rakstījusi, un tai pašā dienā nosūtīja vēstuli Valsts policijas Rīgas reģiona Policijas pārvaldes priekšniekam. Turklāt amatpersonas, kas norādītas kā vienas no skandalozajā stāstā iesaistītajām, sevi grib aizsargāt pret nepatiesas informācijas izplatīšanu, tomēr izrādās - kamēr nav zināms īstais vēstules sūtītājs, šādu aizsardzības iespēju nav.

LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule skaidro, ka policijai ir lūgts noskaidrot lietas apstākļus un patieso e-pasta sūtītāju. Taču, ja e-pasts ir viltots un tajā iekļautā informācija safabricēta, cietusi ir ne tikai LPS.

Grib sevi aizstāvēt

E-pastam bija pievienoti trīs pielikumi, no kuriem viens - dokuments, kurā ir iekopēta it kā notikusi elektronisko vēstuļu sarakste. Trīs elektronisko vēstuļu sūtītāju un saņēmēju vidū ir minēti vairāki Veselības ministrijas (VM) un Rīgas domes darbinieki. Vienu e-pastu, kas bagāts ar apsūdzošiem apgalvojumiem, it kā ir rakstījusi VM Iekšējā audita nodaļas vadītāja Gita Stūrīte. "Es neesmu šī e-pasta autore," KNL redakcijai noteikti saka Stūrīte, kas pagājušajā nedēļā bija atvaļinājumā - tai skaitā 7.augustā, kad it kā sūtīts e-pasts. Stūrīte skaidro, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības reformas jautājumi nav iekšējā audita nodaļas kompetencē un nodaļas darbiniekiem par reformu nav tāda veida informācijas, kas minēta e-pastā. Tāpat nemēdzot būt tādas situācijas, kad viņa darbā sūtītu e-pastu nevis individuālām personām, bet gan uz ministrijas oficiālo e-pasta adresi, kā tas parādās dokumentā, jo "tas būtu neloģiski".

Stūrīte ir izlēmusi sevi aizstāvēt. Viņa vēl grasās konsultēties ar juristiem, taču viņai nav šaubu, ka sniegs iesniegumu kādā atbilstošā tiesībaizsardzības iestādē. "Mans vārds tiek izmantots publiskajā telpā, profesionālā reputācija šādā veidā tiek grauta," stāsta VM darbiniece, uzsverot, ka viņai ir jāaizstāv savas intereses - gan personīgās, gan profesionālās. Stūrīte domā, ka runa šai gadījumā varētu būt arī par neslavas celšanu, un pieļauj, ka varētu prasīt kādu kompensāciju.

"Tas ir pilnīgs izdomājums," saka arī Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieka vietniece Dzintra Jakubaņeca. Dokumentā ir arī viņas it kā sūtīta elektroniskā vēstule, taču viņa apgalvo, ka šāda vēstule no viņas e-pasta adreses nav sūtīta un viņa to nav rakstījusi. To, ka tiek nosūtīta vēstule, kas īstenībā nav konkrētā cilvēka radīta un sūtīta, viņa uzskata par nelietīgu darbību. Jakubaņeca gan pagaidām negrasās vērsties tiesībsargājošās iestādēs, jo domā, ka elektronisko vēstuļu patiesums vai nepatiesums varētu tikt pārbaudīts saistībā ar to iesniegumu, ko jau uzrakstījusi LPS.

Nav vainīgā - nav no kā prasīt atbildību

Taču šis iespējamā viltus e-pasta gadījums labi atklāj problēmu sevi aizsargāt no nepatiesas un, iespējams, nomelnojošas informācijas, kas tiek izplatīta interneta vidē. Valsts policijas Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse skaidro, ka šai gadījumā cilvēkiem būtu jāvēršas Datu valsts inspekcijā, savukārt policijā vērsties īsti neesot jēgas, jo tā neesot policijas kompetence. S.Virse stāsta, ka zināms strupceļš esot arī attiecībā uz vēršanos tiesā, jo tur var vērsties tikai tad, ja ir zināms vainīgais, proti, cilvēks, kurš ir sūtījis viltus e-pastu.

Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa apliecina, ka cietušajiem vērsties inspekcijā ir pamats. Tad inspekcija noskaidrotu, vai policija par attiecīgo gadījumu nerosina kriminālprocesu. Ja policija to nedarītu, tad inspekcija ierosinātu administratīvo lietvedību par iespējamu personas datu aizsardzības pārkāpumu - gan vārda un uzvārda nelikumīgu izmantošanu.

Taču arī pa šo ceļu bez vainīgā atrašanas nekas nesanāks. Procesa gaitā inspekcija meklētu vainīgo, un atrašanas gadījumā cietušie varētu arī prasīt kompensāciju. Taču, ja viltus e-pasta sūtītājs netiek atrasts, vainīgo sodīt nevar un nav arī no kā piedzīt kompensāciju. Process beidzas ne ar ko. Notikumu turpmākā virzība rādīs, kādas sekas būs šim it kā LPS sūtītajam e-pastam - vai kāds par to saņems sodu, vai arī vienīgās sekas būs vairāku cilvēku pabojāta reputācija. Taču šis gadījums liek aizdomāties, vai nav nepieciešams meklēt kādas papildus iespējas, kā panākt, lai indivīds un viņa reputācija mūsdienu informācijas tehnoloģiju pilnajā laikmetā nebūtu tik neaizsargāta pret veiklām provokācijām un apmelojumiem.

Skandalozā e pasta sūtījuma pielikumus meklējiet internetā www.knl.lv

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form