Ebreju kopienas sola no atgūtajiem īpašumiem nevienu ārā nedzīt  (139)

Viņa norādījusi, ka nekādā gadījumā ebreju kopiena neplāno izlikt no īpašumiem skolas, iestādes, kas tajos atrodas, vai arī iedzīvotājus. Ja no atgūto namu apsaimniekošanas rastos ienākumi, tos novirzītu gados vecāko kopienas pārstāvju atbalstam, kā arī sliktākā stāvoklī esošo māju atjaunošanai.

"Liela daļa pašvaldību, sevišķi mazpilsētās, ar mums labprāt sadarbotos gan tagad, gan turpmāk," uzsvērusi Umanovska. Viņasprāt, likumdevēja rokās ir noteikt, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas izveidota, apvienojoties mazākām XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā dibinātām ebreju organizācijām, ir līdz 1940. gadam pastāvējušo ebreju sabiedrisko organizāciju tiesību pārņēmēja.

Pastāv arī iespēja, ka padomei savas tiesības uz kādu īpašumu varētu būt jāaizstāv tiesā. Umanovska uzskata, ka likumā var arī ierobežot organizāciju skaitu, kas var pretendēt uz īpašumiem, lai izvairītos no situācijas, ka uzrastos tikko dibināta organizācija ar pretenzijām uz kādas 1940. gadā likvidētas biedrības mantu.

Pie īpašumu jautājuma valdības līmenī plānots atgriezties pēc plānotajām ebreju kopienas sarunām ar Saeimas frakcijām, par kuru laiku vēl nav vienošanās. Savukārt darba grupā, ja tādu izveidos, kopiena deleģējusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieku Biominu Kajemu, Aizgādņu komitejas locekli Dmitriju Krupņikovu un starptautiskā advokātu biroja "Varul" pārstāvi Gintu Viļgertu.

Jau vēstīts, ka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pagājušajā nedēļā paziņoja par atkāpšanos no amata un šo lēmumu pamatoja ar premjera un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.

Ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana nesen aktualizējās, jo maija vidū premjera birojā tika saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju.

Nacionālā apvienība (NA) nolēmusi tieslietu ministra amatam izvirzīt juristu Jāni Bordānu, kurš līdz šim bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Bordāns jau paziņoja, ka par ebreju īpašumu restitūciju vispirms jāpanāk politiska vienošanās Saeimā, un tam nav jābūt tieslietu ministra un premjera savstarpējo sarunu tematam.