Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī

Grozījumi likumā noteic elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošanu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, tādējādi vēlētāji gan vēlēšanu dienā, gan arī iepriekšējās balsošanas dienās, tāpat kā Saeimas vēlēšanās, varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Patlaban EP vēlēšanās var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) iepriekš atzina, ka nākamgad gaidāmajās EP vēlēšanās paredzēts izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru, un to tehniski nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Taču atklāts un joprojām neatrisināts ir jautājums par to, kā maksimāli digitalizēt vēlēšanu organizētāju darbu.

"Tas atvieglotu daudzas procedūras vēlēšanu iecirkņos, ko daudzviet joprojām dara manuāli. Piemēram, samazinātos laiks balsu skaitīšanai un raitāka būtu vēlēšanu rezultātu apkopošana un publicēšana. Nākamajās vēlēšanās diemžēl šis vēl netiks ieviests, jo atbildīgajām institūcijām nav skaidrības, kurš par šiem IT risinājumiem varētu uzņemties atbildību," sacīja Mieriņa.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis deputātus iepriekš informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā plānots veidot Digitālo aģentūru, kas pēc nākamajām vēlēšanām pārņemtu gan tiešsaistes vēlētāju reģistru, gan pārējās vēlēšanu organizētāju IT sistēmas, lai nodrošinātu to darbu nākotnē.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz par vienu stundu saīsināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku un noteikt, ka vēlēšanu dienā tie ir atvērti no pulksten 8 līdz 20.

Savukārt, lai vēlētāji, kuri nevar nobalsot vēlēšanu dienā, to varētu ērti izdarīt citā laikā, izmaiņas paredzētas arī iecirkņu darba laikā iepriekšējās balsošanas dienās. Iecirkņi būs atvērti pirmdienā no pulksten 8 līdz 13, ceturtdienā no pulksten 16 līdz 20 un piektdienā no pulksten 13 līdz 18.

Līdz šim iepriekšējā balsošanā iecirkņi noteiktas stundas strādāja trešdienā, ceturtdienā un piektdienā pirms vēlēšanu dienas sestdienā.

Likuma izmaiņas arī paredz pienākumu Centrālai vēlēšanu komisijai savā mājaslapā audioformātā publicēt partiju priekšvēlēšanu programmas, kandidātu sarakstus un ziņas par kandidātiem, ka arī informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.

Savukārt vēlētājam, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties vēlētāju sarakstā, to varēs palīdzēt izdarīt attiecīgās vēlēšanu iecirkņu komisijas loceklis, paredz grozījumi. Komisijas loceklim pirms tam būs rakstiski jāapliecina, ka viņš neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.

Grozījumi arī precizē kārtību, kādā tiek organizēta balsošana vēlētāja atrašanās vietā, tostarp ieslodzījuma vietās, kā arī paredz, ka balsošanai pa pastu varēs pieteikties, sākot ar 35. dienu pirms vēlēšanu dienas, līdzšinējo 42 dienu vietā. Pieteikties pasta balsošanai varēs Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā.

Tāpat izmaiņas attiecas uz drošības naudas iemaksu par katru Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieteikto kandidātu sarakstu - līdzšinējo 1400 eiro vietā tie būs 8000 eiro.

Likuma izmaiņas arī paredz risinājumu gadījumiem, ja vēlēšanu laikā tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā. Šādās situācijās vēlēšanu komisija balsošanu nodrošinās ar reģistrācijas aploksni.