Ceturtdien Krievijas pilsētā Sočos gaidāmajā Krievijas un Eiropas Savienības (ES) sammitā Latvijas un Krievijas robežlīgumam netiks pievērsta liela uzmanība, bet dominēs enerģētikas jautājumi, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) iepriekš informēja, ka ES ārlietu ministri vienojušies sarunu pamatprogrammā iekļaut arī jautājumu par robežlīgumu starp Latviju un Krieviju. Pabriks gan atzīst, ka "diez vai šajā jautājumā būs virzība uz priekšu, jo Krievija savu nostāju nav mainījusi".

Arī politoloģe Žanete Ozoliņa pauda šaubas, vai brīdī, kad Eiropā svarīgākās ir enerģētikas problēmas, robežlīgumam sammitā būs pievērsta nopietna uzmanība. Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš neprognozēja, ka sammitā šajā jautājumā varētu tikt panākts kāds progress.

Jau ziņots, ka Latvijas un Krievijas robežlīgums ir parafēts 1997.gada 7.augustā, bet tā parakstīšana allaž ir atlikta. Pēdējo reizi - pagājušā gada maijā - robežlīgumu atteicās parakstīt Krievija, jo Latvijas valdība pievienoja tam vienpusēju skaidrojošu deklarāciju, lai risinātu līguma iespējamo neatbilstību Satversmei.

Krievija esot gatava parakstīt robežlīgumu bez šīs deklarācijas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka pievienotais dokuments esot pretrunā ar vairākām pašā līgumā ietvertajām normām un tajā Krievijai esot izvirzītas teritoriālas prasības. Krievijas robežu tiesiskā nostiprinājuma trūkums ar Latviju netraucē praktiskai robežu funkcionēšanai.

Aptaujātie eksperti uzskata, ka gaidāmajā Krievijas un ES sammitā dominēs galvenokārt enerģētikas problēmas. Pēc Ozoliņas vārdiem, Krievija aktīvi izmanto enerģētikas monopola stāvokli, lai īstenotu savas politiskās intereses. Tomēr eksperte norāda, ka ES un Krievijai ir daudz kopīgu interešu, tāpēc sammitā daudz tiks runāts par sadarbību un nevar prognozēt asu vārdu apmaiņu.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors savukārt uzskata, ka ES vēlēsies mazināt Krievijas ietekmi enerģētikā, taču Krievija tam nepiekritīs.

Ārlietu ministrs Pabriks uzskata, ka enerģētikas politikā nav jārunā par kaut kādu piekāpšanos, jo ES uzdevums nav kādu piespiest, bet gan izskaidrot sadarbības nepieciešamību. "Turklāt Krievija nav mazāk ieinteresēta sakārtot enerģētiskas politiku kā ES," teica Pabriks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form