Viņš norādīja, ka SC un Ušakova atbalstītāju vidū ir cilvēki, kuri par savu izvēli ‒ iet vai neiet parakstīties par referenduma rīkošanu ‒ vēl nebija izlēmuši, bet Ušakovs ar savu piemēru varētu mudināt viņus aktīvāk doties uz parakstu vākšanas vietām, un ļoti iespējams, ka ar šādu Ušakova rīcību nepieciešamo skaitu parakstu varētu savākt.
Ījabs arī uzsvēra, ka šāda Ušakova rīcība varētu radikalizēt sabiedrību. "Bažas, ka krievu valoda varētu kļūt par otru valsts valodu, ir jutīgs jautājums pat ierindas latvietim, ne tikai rusofobiem un radikāli noskaņotiem cilvēkiem. Runāt par integrāciju uz šā fona ir smieklīgi," teica Ījabs.
Politologs uzskata, ka ar šādu rīcību SC un Ušakovs varētu nezaudēt savu atbalstītāju loku, kuri varētu būt mainījuši savas domas pēc SC neiekļaušanas koalīcijā.
Arī sociologs Aigars Freimanis atzina, ka Ušakova rīcības mērķis ir aktivizēt cilvēkus, lai tie dotos parakstīties par referenduma rīcību. "Tā jau bija sagaidāma rīcība no "Saskaņas centra", vienīgais jautājums bija par to, kā to pateikt sabiedrībai," pastāstīja Freimanis.
Pēc Freimaņa domām, daudzi iedzīvotāji varētu parakstīties par referenduma rīkošanu, jo Ušakova atbalstītāju loks ir visai plašs.
Jau vēstīts, ka Ušakovs parakstījies par referenduma rīkošanu, lai krievu valodu atzītu par otru valsts valodu.
Ušakovs otrdien izplatīja paziņojumu medijiem, kurā norādīja, ka ir parakstījies parakstu vākšanā par referendumu, lai krievu valodu atzītu par otru valodu. Viņš paziņojumā paskaidroja, ka pašlaik notiekošā parakstu vākšana tikai ļoti nosacīti ir saistīta ar krievu valodas statusu.
"Tā ir saistīta ar cieņu. Cilvēki, kuri tagad atnāk parakstīties par referenduma rīkošanu, parāda pašreizējiem valdošajiem politiķiem, ka viņiem ir apnikusi šī attieksme un ka viņi vēlas saglabāt savu pašcieņu," klāsta politiķis.
Biedrība "Dzimtā valoda" sākotnēji Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza 12 tūkstošus pilsoņu parakstu, lai oficiāli visā Latvijā par Satversmes grozījumiem notiktu parakstu vākšana. Ja parakstu vākšanā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būs parakstījušies 154 379 pilsoņi, Satversmes grozījumus iesniegs Saeimā.
Vēlētāju CVK iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
CVK sāka vākt parakstus 1.novembrī.
SC oficiāli ir norobežojies no šīs parakstu vākšanas un centieniem krievu valodai panākt valsts valodas statusa piešķiršanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
