Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska iespējamajai sūdzībai pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) nav pamata, atzina Cilvēktiesību institūta pētnieks Artūrs Kučs.
Pēc Kuča domām, Berezovskis teorētiski varētu vērsties ECT vienīgi par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pārkāpumu. Šis pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā.

Tomēr Kučs šajā situācijā nesaskata konvencijas 6.panta pārkāpumu, jo Berezovskim tika nodrošināta pieeja tiesai - viņam tika dota iespēja pārsūdzēt lēmumu par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Līdz šim ECT ir izvairījusies regulēt jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību, atstājot tos nacionālo tiesu kompetencē. Galvenais, kā uzsvēra Kučs, ir tas, vai valsts vispār dod iespēju šos lēmumus pārsūdzēt. Ja šādi lēmumi ir jau izskatīti nacionālajā tiesā, ECT parasti izvairās skatīt tos atkārtoti, tādējādi paužot, ka tikai katra valsts pati var izlemt jautājumus, kas saistās ar tās drošības interesēm.

Pašām valsts institūcijām ir tiesības izlemt, vai konkrētā persona rada draudus valsts drošībai. Ļoti būtisks ir izvērtēšanas process - vai valstī ir, vai nav noteikti kritēriji, pēc kuriem notiek personu iekļaušana šādā sarakstā, un vai šādi lēmumi netiek pieņemti vienpersoniski, bez jebkādas kontroles.

Nedrīkst būt tā, ka kāda amatpersona patvaļīgi iekļauj kādu cilvēku valstij nevēlamo personu sarakstā, šo lēmumu nekādi nepamato un nav nevienas neatkarīgas institūcijas, kurā šajā sarakstā iekļautais varētu vērsties, apstrīdot šo lēmumu, skaidroja Kučs.

Latvijā šāda patvaļa nepastāv. Tomēr, pēc Kuča domām, vajadzētu noteikt konkrētākus kritērijus, pēc kuriem notiek izvērtēšana par cilvēku iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā. Patlaban šie kritēriji ir pārāk "izplūduši".

Berezovskis ir izteicies, ka plāno vērsties Eiropas tiesā, apstrīdot lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Augstākās tiesas Senāts izskata Berezovska sūdzību par lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) 2005.gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu.

Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā.

Kalvītis jau iepriekš pauda viedokli, ka drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!