Foto: AFI
Visi bijušie Valsts prezidenti, atšķirībā no pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa, plāno piedalīties referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un aicina to darīt arī citus vēlētājus, liecina laikraksta "Diena" aptauja.

Visi trīs bijušie Latvijas prezidenti uzskata, ka sava noraidošā attieksme pret krievu valodas statusa maiņu cilvēkiem tomēr būtu jāpauž, lai atņemtu retoriskos ieročus referenduma iniciatoriem.

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga laikrakstam norādījusi, ka "katra atbildīga pilsoņa pienākums ir piedalīties referendumā un šajā gadījumā balsot pret".

Savukārt bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzskata, ka šāds referendums "principiāli nav vajadzīgs, bet, ja nu tam jānotiek, tad cilvēkiem ir jāiet un jāpiedalās, lai izpaustu savu attieksmi". "Varu izteikt tikai savu viedokli – es balsošu pret! Ne jau tāpēc, ka man būtu kādas pretenzijas pret krievu valodu, bet tāpēc, ka tas ir jautājums par Latvijas valsti, kultūru un nākotni," sacījis Ulmanis.

Arī eksprezidents, Zatlera reformu partijas līderis Valdis Zatlers norādījis, ka "latviešu valoda ir mūsu valsts pamats, un referendumu izsludinās Latvijas valsts, tāpēc uzskatu, ka ikviena Latvijas pilsoņa pienākums ir tajā piedalīties un paust savu nostāju, balsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". "Pašlaik mūsu virsuzdevums ir saliedēt Latvijas sabiedrību, nevis to šķelt. Mums visiem kopā ir jādomā, kā mazināt sabiedrībā radušos spriedzi, kas ir radusies nevis valodas un etnisko jautājumu domstarpību dēļ, bet gan konkrēta politiskā spēka politisko ambīciju dēļ," norādījis politiķis.

Jau ziņots, ka novembrī varēja parakstīties Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Ir savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Likumprojektu iesniegs Saeimā, ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.

Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs NIls Ušakovs un  deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!