Ekumēniskajā Krusta ceļā pa Vecrīgu dodas vairāki simti ticīgo
Foto: F64

Šodien ekumēniskajā Krusta ceļā pa Vecrīgu devās vairāki simti dažāda gadagājuma ticīgo, lai atcerētos un apcerētu Jēzus Kristus ciešanu un nāves notikumus, kā arī pārdomātu ciešanu un krusta nozīmi, kas ir cilvēka pestīšanas zīme viņa dzīvē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzrunājot gājiena dalībniekus, Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā aicināja klātesošos atcerēties vairāk nekā 2000 gadus senos notikumus un, tos pārdomājot, nevis sentimentāli birdināt asaras, bet gan kļūt pašiem par šo notikumu līdzdalībniekiem, un, tos izdzīvojot, Krusta ceļa noslēgumā saņemt garīgu stiprinājumu.

Viņš uzsvēra, ka ticīgie šajā dienā apcer ne tikai Jēzus ciešanas un nāvi pie krusta, ierauga ne tikai ļaunuma realitāti apkārtējā pasaulē un sevī pašā, bet gan vēl jo vairāk aicināti ieraudzīt Dieva bezgalīgo mīlestību pret katru cilvēku. Viņš aicināja atvērt savas "sirdis, prātus, domas un esamību" šim noslēpumam.


Krusta ceļu mērot bija pulcējušies arī dažādu konfesiju garīdznieki, ģimenes ar bērniem, jaunieši un vecākās paaudzes ticīgie, kas, gan vienatnē gan pulcējoties kopā ar paziņām uzmanīgi klausījās ne tikai arhibīskapa uzrunā, bet arī aktieru lasītajā Jēzus Kristus ciešanu notikumu atstāstījumā un garīgajās pārdomās par tiem.

Tāpat gājiena norisi uzraudzīja vairāki policijas darbinieki.

Šodien - Lielajā piektdienā kristieši piemin Kristus nāves dienu un reizē arī cilvēces grēku izpirkšanas dienu. Baznīca šai dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem - ticīgiem un neticīgiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas Pestītāja tēls pie krusta.

Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgā šogad notiek jau sesto gadu. Tās sākas pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles, bet tā noslēgums plānots ap plkst.14.30 pie Doma baznīcas, kur dalībniekus uzrunā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Šā gada gājiena maršrutā ir septiņas apstāšanās vietas, tostarp arī Bastejkalnā, kas ir trešā apstāšanās vieta, pie Okupācijas muzeja, kas ir sestā apstāšanās vieta, un Doma laukumā, kas ir septītā apstāšanās vieta. Plānots dažu centrālo Jēzus Kristus ciešanu notikumu meditatīvs, tekstuāls un vizuāls atainojums, ko atveidos profesionāli aktieri, kā arī dažādu konfesiju draudžu jaunieši.

Krusta ceļa laikā katram dalībniekam būs iespēja simboliski saraut savas saites, proti, atteikties no saviem un savas dzimtas grēkiem un nolikt tos pie Kristus krusta. Apstāšanās vietās tiks iekļautas arī meditācijas, ko lasīs dažādu konfesiju bīskapi un draudžu garīdznieki.

Gājiena laikā tiks nests koka krusts un to pavadīs lāpu nesēji. Krusta ceļā tiks pārdomāti Jēzus Kristus pēdējie dzīves mirkļi no apcietināšanas brīža līdz Kristus miesas guldīšanai kapā. Starp apstāšanās vietām tiks atskaņoti un dziedāti pazīstamākie ciešanu laika dziedājumi, ko izpildīs apvienotais mūziķu ansamblis no dažādām konfesijām.

Kristus krusta ciešanu uzlūkošana ir brīdis, kad cilvēki ielūkojas dziļi sevī. Kristus krusts dod liecību ne tikai par Dieva parādīto mīlestību caur Jēzu Kristu, bet arī par to, ka Kristus pie krusta cieš cilvēku grēku dēļ. Viņš mirst, pie krusta paņemdams visas sāpes, ciešanas, melus, slepkavības, atkarības, neuzticību, laulības pārkāpšanas, cietsirdību pret tuvākajiem, mantkārību utt., lai cilvēku sirdis darītu atkal brīvas un dotu iespēju piedzīvot dievišķas mīlestības attiecības ar dzīvo Dievu.

Krusts, pie kura mirst Dieva dēls, ir piedošanas zīme, kas atgādina, ka Dievs savu dēlu nav saudzējis, bet ļāvis viņam mirt, lai cilvēkiem dāvātu jaunu dzīvi - piedošanu, jaunu nākotni, mūžīgās dzīvības cerību un apsolījumu.

Krusta ceļš ir viens no populārākajiem tautas dievbijības izpausmes veidiem Romas katoļu baznīcā, un mūsdienās tas iegūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti 14 krusta ceļa apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, taču tie var būt arī brīvdabas krusta ceļi, piemēram, Aglonas Bazilikas sakrālajā laukumā.

Ticīgie Lielā gavēņa laikā publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, lai pārdomātu Kristus ciešanas. Krusta ceļš veidojies, balstoties gan uz Svētajiem Rakstiem, gan uz pieņemtajām tradīcijām. Apstāšanās vietas tradicionāli sauc par stacijām, kas ir pieņemtais Krusta ceļa apzīmējums - krusta apstāšanās vietas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form