Lielbritānijas karaliene Elizabete II pieņemšanā Melgalvju namā trešdien uzsvēra Latvijas un Lielbritānijas labās attiecības, un pauda pārliecību, ka abu valstu "draudzība aizvien padziļināsies un tilts, ko abas mūsu tautas ceļ savā starpā, kļūs aizvien platāks un stiprāks".
Foto galerija

Savā runā Karaliene pateicās Latvijas prezidentei par sirsnīgo viesmīlību, un pauda prieku par pirmo Latvijas apmeklējumu, informēja Valsts Prezidenta Preses dienests. "Laikā kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir paveikusi daudz sarežģītu uzdevumu, un man ir prieks, ka Apvienotā Karaliste bijusi viena no valstīm, kas šajā ceļā jums palīdzējusi. Latvijai kļūstot stiprākai un pašpaļāvīgākai, aizvien vairāk nostiprinās arī mūsu partnerība," pauda Elizabete II.

"Šī vizīte simbolizē ne tikai abu valstu partnerības atjaunošanos pēdējos piecpadsmit gados, bet arī jau vairākus gadsimtus senās un abām pusēm svarīgās attiecības starp Lielbritāniju un Latviju – un it īpaši starp Lielbritāniju un Rīgu," pauda karaliene.

Karaliene atgādināja, ka Karaliskās kara flotes kuģus, kas cīnījās Trafalgaras kaujā, pret ūdens iedarbību aizsargāja ar Rīgas darvu, aptakelēja ar Rīgas kaņepāju tauvām un mastus tiem būvēja no Rīgas priedēm. "Tāpēc nav jābrīnās, ka Napoleons Rīgu esot nosaucis par Londonas priekšpilsētu," sacīja karaliene.

"Anglikāņu dievnams uzskatāmi liecina, ka 19.gadsimtā Rīgā pastāvējusi plaukstoša britu kopiena ar labi attīstītu pilsoniskā pienākuma apziņu. Džordžs Armitsteds, izcilais Rīgas mērs, kura statuju es šodien atklāšu, cēlies no kāda Jorkšīras vikāra dzimtas. Gandrīz tieši pirms 87 gadiem, Latvijas brīvības cīnītāju spēkus atbalstīdami, krita vairāki britu jūrnieki," atgādināja Elizabete II.

"Sasniegumi, kurus laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas iedzīvotāji guvuši šās pagātnes seku pārvarēšanā, ir lieliski. Vai gan pirms 15 gadiem kāds varēja iedomāties, ka tagad Latvija būs Eiropas Savienības locekle un pēc dažām nedēļām pie sevis uzņems NATO augstākā līmeņa sanāksmi? Redzot, kā aug un paplašinās Lielbritānijas attiecības ar Latviju un visām Baltijas valstīm kopumā, kaut kādā ziņā nākas izjust to pašu, ko izjūt, kad laimīgā kārtā atrodas un no jauna tiek iepazīts sen pazudis, bet dārgs ģimenes loceklis," pauda karaliene.

Viņa pateicās Latvijas karavīriem, kas Afganistānā un Irākā dien līdzās Lielbritānijas spēkiem un citu sabiedroto spēkiem. "Arī Eiropas Savienībā mēs bieži vien atrodamies vienā un tajā pašā sarunu galda pusē," atzina Elizabete II.

Karaliene arī pauda prieku par to, ka tik daudz jaunu cilvēku no Latvijas brauc pie mums uz Lielbritāniju studēt un strādāt, un "mēs ceram, ka no zināšanām un iemaņām, ko viņi iegūst, nākamajos gados Latvijai būs liels labums".

Viņa arī pauda cerību, ka britu viesi plašāk iepazīs Latvijas bagāto kultūras mantojumu, bet Latvijas iedzīvotāji vairāk uzzinās par mūsdienu Lielbritāniju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!