Siltumapgādes parādus, kas, pēc Latvijas Pašvaldību savienības aplēsēm, uz šā gada septembra sākumu bija 23,91 miljons latu, varētu dzēst no dzīvojamo māju obligātā uzkrājuma fonda līdzekļiem, šādu risinājumu siltumapgādes parādu mazināšanai ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" piedāvāja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Oša stāstīja, ka pēc iepriekšējās apkures sezonas EM tika dots valdības uzdevums izlemt, kādā veidā nodrošināt informācijas apriti un darbu ar parādniekiem. EM ierosināja savlaicīgi informēt parādniekus par parāda nomaksu, jo ir brīdis, kad parāds ir ļoti liels un to nomaksāt ir grūti. Lai parādu neielaistu, ierosināts to nomaksāt pamazām. Attiecīgie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā patlaban ir Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā.
"Zināms, ka dažas namu pārvaldes šo principu jau ir ieviesušas pirms pieņemšanas Saeimā, proti, ir uzrunāti parādnieki, un puses ir vienojušās par parāda apmaksas grafiku. Arī soda naudu neiekasēšanas par parādiem ir veids, kā namu pārvaldes nāk pretī parādniekiem," atzina Oša.
EM rosinās katrai mājai obligāti veidot uzkrājumu fondu, kura līdzekļi tiktu izlietoti pēc nepieciešamības. "Uzkrājumu fonds ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu varētu arī kalpot kā atsevišķu parādu dzēšanas instruments, bet ar nosacījumu, ka naudai fondā jāatgriežas. Piemēram, Polijā ir šādi māju uzkrājumi fondi, kas tiek lietoti māju siltināšanas pasākumiem, remontiem utt.," skaidroja ministrijas pārstāve.
Vaicāta, vai parādu dzēšana no mājas uzkrājumu fonda nenozīmētu, ka godīgie maksātāji maksās par parādniekiem, Oša uzsvēra, ka lai arī kādu shēmu izdomātu, parāda maksātājam būs jābūt mājai, jo valsts šos parādus nesegs.
Oša arī atzina, ka pēc trim nedēļām EM publiskos pārskatu par parādu apjomiem u.c. saistītu statistiku. "Jau pērn secinājām, ka parādu pieaugums pret 2010.gadu ir mazinājies un bija pat pašvaldības, kur parādi bija mazinājušies. Šķiet, ka šogad parādu apjomi varētu būt samazinājušies," prognozēja Oša.
Jau ziņots, ka siltumapgādes parādi uz šā gada septembra sākumu sasnieguši 23,91 miljonu latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktās aptaujas dati.
Salīdzinot ar pērnā gada septembri, parādu apjoms gandrīz nav mainījies - pērn attiecīgajā laikā tas sasniedza 24 miljonus latu. Savukārt, salīdzinot ar maiju, kad lēsti parādi 37,6 miljonu latu apmērā, to apjoms samazinājies par 36%.
No 23,91 miljoniem latu lielāko daļu jeb 19,55 miljonus latu veido parādi lielajās pilsētās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
