Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja (EPPA) pirmdien 26.jūnijā pieņemusi lēmumu pilnībā slēgt pēcmonitoringa dialogu ar Latviju, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā.
Krievijas delegācijas vadītāja vietnieks Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā Leonīds Sluckis iepriekš pieļāva iespēju, ka Maskava pie noteiktiem nosacījumiem varētu iestāties par EPPA monitoringa atjaunošanu Latvijā.

Krievija vairākkārt mēģinājusi vērst EPPA uzmanību uz it kā Latvijā pastāvošajām problēmām naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos un minoritāšu tiesību pārkāpumiem.

Latvijai bija noteikts pēcmonitoringa uzraudzības laiks jeb pēcpārraudzības dialogs. Iestājoties Eiropas padomē, katrai valstij jāiziet divas procedūras, kuras sauc par monitoringa režīmu un pēcmonitoringa režīma dialogu.

Pirmo no tām Latvija pabeidza 2001.gadā. Pēcmonitoringa atcelšana nozīmē, ka Latvija ir izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, arī naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos, kā arī ratificējusi mazākumtautību konvenciju.

EPPA Pārraudzības (Monitoringa) komiteja pagājušā gada 23.novembrī atcēla pēcmonitoringa dialogu ar Latviju. Savukārt EPPA birojs Strasbūrā šī gada janvārī neapstiprināja komitejas pieņemto lēmumu. Birojā sēdē tika nolemts, ka jautājuma risinājums jāatliek līdz EPPA vasaras sesijai un Latvijai jāsniedz papildu informācija.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks norādījis, ka "ratificējot Eiropas Padomes Vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, Latvija izpildīja visas rekomendācijas un vēlreiz apliecināja, ka mūsu valstī pastāvošais cilvēktiesību aizsardzības līmenis atbilst starptautiskajam standartiem".

Monitoringa procedūra jeb dalībvalsts saistību pārraudzība Latvijā tika uzsākta 1997.gada septembrī un tika slēgta 2001.gada janvārī, kad tika uzsākts pēcmonitoringa dialogs.

EPPA Birojs 13.aprīļa sēdē nolēma rekomendēt slēgt pēcmonitoringa dialogu ar Latviju, ņemot vērā Latvijas delegācijas EPPA vadītāja Andra Bērziņa vēstuli par pasākumiem, ko Latvija ir veikusi Monitoringa komitejas ziņojumā minēto rekomendāciju izpildei.

Latvijas delegācijas vadītājs EPPA Andris Bērziņš (ZZS) iepriekš informēa, ka Krievija trīs reizes mēginājusi bremzēt pēcmonitoringa dialoga slēgšanu ar Latviju, taču EPPA komitejas lēmums slēgt pēcmonitoringu ar Latviju ir atzinums, ka mūsu valsts ir demokrātiska un ir izpildījusi visas prasības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit