Attīstības plāns paredz atbalstu no struktūrfondu līdzekļiem investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos. Šie pasākumi būs turpinājums speciālai pirmsiestāšanās programmai lauksaimniecībai un lauku attīstībai - SAPARD.
Plāns paredz arī atbalstu jaunajiem zemniekiem, kuri ir vecumā no 18 gadiem līdz 40 gadiem un kuri nolēmuši nodarboties ar lauksaimniecību. Atbalsts jaunajiem zemniekiem tiks realizēts, nodrošinot vienreizēju finansējumu 25 000 eiro (aptuveni 16 000 latu) vērtībā.
Attīstības plānā ietverts atbalsts arī zemes uzlabošanai, lauku ekonomikas dažādošanai, ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībai. Pēc Rakstiņas teiktā, ES atbalsta saņemšanai meža īpašnieki varēs dibināt sabiedriskas organizācijas un aktīvi darboties meža resursu atjaunošanā.
Lauku ainavas saglabāšanas pasākumi paredz atbalstu latvāņu iznīcināšanai. Kā zināms, Latvijā šis augs, kas ievests vēl padomju laikā, izplatījies vairāk nekā 12 000 hektāros. Arī krūmu izciršanai būs pieejama ES nauda. "Jāuztaisa projekts, kurā teritorijā krūmus izcirtīs. Pēc padarītā varēs saņemt naudu," sacīja Rakstiņa.
Attīstības plānā paredzēts atbalsts arī lauku iedzīvotāju aktivitātes celšanai, tādejādi atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas, uzsvēra ZM amatpersona.
Tāpat kā SAPARD programmā, arī pēc Latvijas iespējamās iestāšanās ES būs pieejama ES nauda apmācībām par ES fondu izmantošanas iespējām lauksaimniecībā un lauku attīstībā, paredzēts atbalsts arī konsultācijām. ES līdzekļi būs pieejami meža ieaudzēšanai lauksaimniecībai neizmantojamās platībās.
Līdzīgi kā SAPARD programmas līdzekļus šos pasākumus administrēs Lauku atbalsta dienests.
ES nauda pēc Latvijas iespējamās iestāšanās savienībā būs pieejama atbilstoši ZM izstrādātajam Lauku attīstības plānam. Plānā ietvertais pasākums "Agrovide" ir obligāts visām nākamajām ES dalībvalstīm. Piemēram, ES naudu atbilstošišim pasākumam varēs saņemt par nodarbošanos ar bioloģisko lauksaimniecību.
Pēc ZM ierēdnes teiktā, tie zemnieki, kuri lauksaimniecībā izmantos bioloģiskās metodes, katru gadu par vienu hektāru apsaimniekojamās zemes varēs saņemt 45 latus, bet saimniecības, kuras savu darbību uzsāks pārejas periodā, - 80 latus par hektāru.
Pasākums "Agrovide" paredz atbalstīt arī bioloģisko daudzveidību. Piemēram, ja zāle tika pļauta ne ātrāk par 10.jūliju un ne vēlāk par septembri, tad būs atbalsts.
Lauku attīstības plāns paredz atbalstu arī pusnaturālajām saimniecībām. Šis pasākums paredzēts tikai nākamajām ES dalībvalstīm. Piemēram, saimnieks, kuram ir 2 vai 3 govis, uzņēmuma attīstībai varēs izstrādāt biznesa projektu pieciem gadiem, tajā saplānojot ka minētajā laika posmā saimniecība tiks paplašināta. Par projekta realizāciju saimniecība ik gadu varēs saņemt atbalstu 1000 eiro (640 latu) vērtībā.
Piecu gadu garumā plānā paredzēts atbalsts arī kooperatīviem.
Lauksaimnieki atbilstoši Lauku attīstības plānam pēc Latvijas iespējamās iestāšanās ES varēs saņemt atbalstu par ES veterināro higiēnas prasību ieviešanu, piemēram, par ES prasībām atbilstošu mēslu krātuvju izveidi.
Arī par agro pensionēšanos lauksaimniekiem paredzēts sniegt atbalstu no ES līdzekļiem. Rakstiņa gan norādīja, ka šo līdzekļu saņemšanai būs jāizpilda ļoti daudz nosacījumu, taču to izpildes gadījumā zemnieks varēs aiziet pensijā 55 gadu vecumā un pensiju, kuras minimālais apmērs ir 93 lati, bet maksimālais - 700 lati, varēs saņemt 15 gadus. Šos līdzekļus agrās pensionēšanās gadījumā varēs saņemt arī saimniecības strādnieks 10 gadus pēc kārtas, taču tikai tad, ja par to maksāts sociālais nodoklis.
Pēdējais Lauku attīstības plānā paredzētais pasākums ir "Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgi apvidi". "Šeit var saņemt visvairāk naudas, īpaši neko nedarot," sacīja ZM ierēdne.
Latvija vēlas, lai 86% lauksaimniecībā izmantojamo zemju atvēlētās teritorijas tiktu noteikta kā lauksaimniecībai mazāk labvēlīga. Tādejādi par šīm platībām zemnieki papildus tiešajiem maksājumiem varētu saņemt 40-50 latus par hektāru.
"Iespējams, ka būsim spiesti samazināt šo platību," sacīja Rakstiņa, gan paužot cerību, ka Latvijai izdosies Eiropas Komisijai pierādīt, ka 86% Latvijas teritorijas ir mazāk labvēlīgi apvidi. "Šo naudu nevar saņemt tad, ja nesaņem tiešos maksājumus," uzsvēra ZM amatpersona.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
