Faktu pārbaude: Grafēnu Covid-19 vakcīnās neatrast
Foto: AP/Scanpix/LETA

Latvijas soctīklu lietotāju vidū popularitāti oktobrī iemantojis Latvijā krievu valodā raidošā "Radio Baltcom" raidījuma video, kurā viesojas ārsts imunologs Lauris Līcītis. Raidījuma laikā Līcītis apgalvo kā kādā no vakcīnām pret Covid-19 sastāvā ir grafēns, kas cita starpā potētajiem varot izraisīt vēzi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līcītis intervijā "Radio Baltcom" norāda, ka Covid-19 ir viegli ārstējama slimība, turklāt vairākkārt izceļ medicīnisko preparātu larifānu, kas esot alternatīva vakcīnām un ko viņš vairākkārt popularizējis arī iepriekš (te, te un arī 2017. gadā kā līdzekli pret Āfrikas cūku mēri). Viņš kā labu līdzekli pret Covid-19 cildina arī veterinārajā medicīnā pret parazītiem lietotās zāles ivermektīnu, kura efektivitātei gan līdz šim nav pierādīta. Līcītis raidījumā arī min, ka Zviedrijā par vakcināciju ir jāmaksā, kas nav patiesība.

Ārsts raidījumā apgalvo, ka vakcīnu sastāvā ir grafēns, kas vakcinētajiem varot izraisīt vēzi. Līcītis stāsta, ka viņa praksē šādi gadījumi bijuši "četri vai pieci".

Raidījuma video ieraksts publicēts "YouTube", un tas vēlāk ievietots "Facebook", izceļot nedaudz pārfrāzētas imunuloga Līcīša minētās tēzes, ka "V@kcīnas NAV v@kcīnas, bet eksperimentàla substance. Satur grafēnu, kurš bojā šūnas. Viņa praksē 5 gadījumi, kad veseliem cilvēkiem pēc v@kcinācijas atklāj VĒZI. Zāles pret Cov.- ivermectin un Larifan. Par mirstības statistiku- izteikta palielināšanās pēc injekcijām. Austrijā- cilvēki ar antivielām asinīs ir līdzvērtīgi pārslimojušiem." Oriģinālais video, uz kuru atsaucas ieraksta autore, no "YouTube" ir dzēsts jeb "noņemts YouTube kopienas vadlīniju pārkāpuma dēļ", bet viņa vēlāk ierakstā pievienojusi citu saiti uz to pašu video, kas jau ievietots "Facebook" platformā.

Vasarā līdzīgi dažādu valstu pārstāvju izteikumi jau guva popularitāti arī citviet Rietumu pasaulē. Tiem pamatā bija iepriekš izskanējusi ziņa, ka Almērijas Universitātē Spānijā atklāts, ka kādā "Pfizer" vakcīnas iepakojumā 99% tās satura veidojot grafēns. Pētnieks Pablo Kampra, kurš jūnijā pavēstīja par izpētes rezultātiem pats atzina, ka būtu nepieciešama citu kapsulu pārbaude un konkrēto kapsulu ar neskaidro šķidrumu un "Pfizer" uzrakstu piegādājis kāds policists, un tās izcelsme viņam nav zināma. Tas gan neliedza ziņojumam neskaitāmos soctīklu ierakstos iemantot zinātniska pētījumu slavu un ievērību, kam tas nemaz nekvalificējās.

Faktu pārbaude: Grafēnu Covid-19 vakcīnās neatrast
Foto: DELFI

Kamēr citās valstīs popularitāti guvušajos izteikumos atzīmēts, ka grafēna klātbūtne ir, piemēram, "cilvēku nogalināšanai" (šādu piemēru atzīmē "The Journal"), Līcītis raidījumā skaidro, ka šai vielai vakcīnā esot transportēšanas funkcija, bet viņš arī apgalvo, ka tas varot izraisīt vēzi un pie viņa jau vērsušies "četri vai pieci" potētie ar šādām sūdzībām.

Grafēns pats par sevi tiek uzskatīts par vienu no izturīgākajiem materiāliem, tam piemīt arī laba siltumvadīšanas un elektrības vadīšanas spēja. Tas pirmoreiz iegūts 2004. gadā, un joprojām turpinās pētījumi plašā nozaru lokā, lai izzinātu grafēna pielietojuma iespējas. Grafēna oksīdam piemīt toksiskas īpašības, bet niecīgā daudzumā tas ir nekaitīgs. Tas nekaitīgā apjomā kā imūnsistēmas stimulants un nesējs iekļauts arī kādā eksperimentālā vakcīnā.

Tomēr līdz šim izskanējušie apgalvojumi, ka grafēns iekļauts arī kādā no Covid-19 vakcīnām, ir bez pamatojuma. Vakcīnās kā nesēji tiek izmantotas organiskas izcelsmes lipīdu nanodaļiņas, ne grafēns. Par grafēna neesamību vakcīnās norāda arī ziņu aģentūra "Reuters", rakstot: "Šis materiāls nav nevienā no visā pasaulē plaši pieejamajām Covid-19 vakcīnām."

Savukārt "Forbes" faktu pārbaudes rakstā ar tajā iekļautu tvītu atzīmē, ka vakcīnas ir relatīvi viegli iegūstamas un pasaulē ir tūkstošiem laboratoriju, kas nozīmē, ka grafēna atrašana kādā no tām, ja tas būtu to sastāvā, jau būtu sen zināms fakts, tomēr to līdz šim fiksējis tikai viens spāņu pētnieks, kura vienīgās pētītās ampulas izcelsmi viņš pats nezina. Arī Almērijas Universitāte noraida savu saistību ar sākotnējo paziņojumu:


"The Journal", atsaucoties uz molekulāro toksikologu Bengtu Fadēlu no Stokholmas Karolinska Institūta, arī atzīmē, ka vielai, kuras sastāvā būtisku daļu veido grafēns, jābūt pilnībā melnai vai duļķaini pelēkai, bet vakcīnas ir pilnībā caurspīdīgas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form