Tikmēr Latvijas raidorganizāciju asociācija ceturtdien izplatītajā atklātajā vēstulē Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājai un parlamenta frakciju vadītājiem uzsver, ka Radio un televīzijas likumprojekts un Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekts bez finanšu jautājumiem risina arī vairākus citus nozarei svarīgus jautājumus, jo pašreiz spēkā esošais Radio un televīzijas likums, kas pieņemts 1995.gadā, ir novecojis.
Abas puses nākamnedēļ rīkos kārtējo tikšanos, lai meklētu iespējamo kompromisu. Finanšu ministrija atzīst, ka ir gatava meklēt papildus finansējumu LTV un LR, un arī raidorganizācijas gatavas “iekļaut likumos konstruktīvus priekšlikumus un precizējumus, bet nepiekrīt atteikties no visas likumprojektos ietvertās idejas kopumā”.
Darba grupa piedāvāja piešķirt sabiedriskajiem medijiem 0,73% no budžeta tēriņiem, savukārt LTV un LR pēc pieciem gadiem atteiktos no reklāmām. Sprudzāns norādīja, ka pašlaik sabiedrisko mediju finansējums ir aptuveni 7,5 – 8 miljoni latu, bet saskaņā ar pašreizējām budžeta prognozēm 2008.gadā procents no valsts tēriņiem jau sasniegtu 22 miljonus latu. Savukārt no reklāmām sabiedriskie mediji iegūst tikai aptuveni 3 miljonus latu gadā.
Ministrijai nav pieņemama piesaiste valsts tēriņiem, jo tas ierobežotu iespējas piešķirt vairāk līdzekļu kādām prioritātēm – algām vai pensijām. “Palielinot izdevumus, būtu uzreiz arī jāpalielina finansējums arī tam piesaistītajām organizācijām,” viņš skaidroja. Taču ministrija ir gatava meklēt papildus finansējumu LTV un LR jau šī gada budžeta grozījumos, bet par prioritāti tos varētu noteikt nākamgad. LRA atklātajā vēstulē, aicinot pieņemt jaunus likumus, norāda, ka tie atrisinātu pretruna, kura valda Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāva formēšanā un darbības modelī, kurā saskatāma arī pretruna ar Satversmes 1.pantu, jo demokrātiskā valstī darbojas varas dalīšanas princips – viena institūcija pilnvērtīgi nevar nodarboties ar valsts pārvaldi attiecībā uz komerciālām raidorganizācijām, un tajā pašā laikā pieņemt izvērstus un sabalansētus lēmumus attiecībā uz sabiedriskām (publiskajām) raidorganizācijām.
Turklāt LTV un LR vēl joprojām nav pārreģistrējušies komercreģistrā un darbojās saskaņā ar likumiem par uzņēmējdarbību, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un par bezpeļņas organizāciju, kuri zaudēs spēku 1.septembrī.
LRA vēstulē valsts prezidentei, saeimas priekšsēdētājai un saeimas frakciju vadītājiem uzsver jaunā likuma nepieciešamību un aicina iesniegt Saeimai Radio un televīzijas likumprojektu un Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektu, kā arī neatbalstīt šobrīd uz 2.lasījumu virzītos grozījumus Radio un televīzijas likumā un uz 1.lasījumu virzītos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija lūdz sniegt atzinumu, kādēļ iesniegtie likumprojekti līdz šim nav tikuši virzīti izskatīšanai Saeimā, ja to sagatavošanā aktīvi piedalījās arī dažādu frakciju deputāti un sasniegtais rezultāts tika atzīts par atbalstāmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
