FM iesaka KNAB pārbaudīt amatpersonu deklarācijas bez papildus finansējuma; birojs pret

KNAB finansējumu nākamgad neplāno palielināt, tāpēc birojs uzskata, ka nevar pārbaudīt amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesumu esošā finansējuma ietvaros.

Vēl pērn rudenī sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un KNAB kompetenču sadalīšanu birojs pauda, ka valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei pēc KNAB iniciatīvas papildus jāizveido astoņas amata vietas ar finansējumu 130 160 lati gadā, un valsts amatpersonu informēšanai saistībā ar deklarēšanas pienākumu jāveido trīs papildus amata vietas ar finansējumu 48 810 lati gadā. Kopumā nepieciešams papildus finansējums ir 178 970 lati.

Šogad maijā birojs atbildē premjeram norāda - lai atvēlētu šādus resursus pašreizējā finansējuma ietvaros, KNAB būtu jāatsakās no kādas citas funkcijas. Birojs uzskata, ka 2011.gadam plānotā finansējuma ietvaros to izdarīt nav iespējams, jo korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā visas šobrīd likumā noteiktās funkcijas ir ar augstāku prioritāti nekā amatpersonu deklarāciju pārbaude, un jau šobrīd tās īsteno ierobežotā apmērā naudas trūkuma dēļ.

Ja Ministru kabinets neatbalsta papildus 178 970 latu piešķiršanu, tad birojs nevar uzņemties papildus funkcijas, nekaitējot līdz šim uzdoto funkciju izpildei. "Līdz ar to vienīgais risinājums pašreizējā situācijā ir turpināt pārbaudīt atsevišķu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesumu līdzšinējā daļējā apjomā biroja un Valsts ieņēmumu dienesta veikto cita satura pārbaužu ietvaros," teikts atbildē premjeram.

Tikmēr Finanšu ministrija atzīst, ka papildus līdzekļi 2011.gadā birojam nav plānoti, taču iesaka KNAB rast iespēju pārbaudīt amatpersonu deklarācijas esošā budžeta ietvaros. FM arī pauž, ka KNAB aprēķini par finansējumu un štata vietām nav pietiekoši pamatoti.

Vēl 2009.gada rudenī valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā bija norādīts, ka
būtu iespējams paplašināt KNAB kompetenci, nosakot, ka KNAB pārbauda arī deklarācijās norādīto ziņu patiesumu, taču tam būtu nepieciešams finansējums.

Skaidrībā par kompetenču sadalīšanu mēģina tikt arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas vēlas precizēt iestāžu kompetenci likumos. Vēl pērn, uzklausot VID un KNAB pārstāvjus, deputāti konstatēja, ka aizvien valdības līmenī nav atrisināts gadiem ilgušais strīds par abu iestāžu kompetences sadalījumu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudē. Tāpēc Saeimas komisija lūgusi valdību paust savu viedokli par kompetenču sadali. Uz premjera rezolūciju KNAB un FM arī šogad sniedza atšķirīgus viedokļus.

Jautājums par to, vai amatpersonu deklarācijas būtu jāpārbauda VID vai KNAB, valdībā tiek periodiski skatīts jau kopš 2003.gada, jo neviena no pusēm atbildību par šīm pārbaudēm īsti uzņemties nevēlas.

Patlaban nav precīzi noteikts, kura institūcija pārbauda, vai valsts amatpersonas deklarācijā norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas, kas rada domstarpības starp KNAB un VID, tāpēc likumā nepieciešams skaidri noteikt abu kontrolējošo iestāžu pienākumus amatpersonu deklarāciju pārbaudē.