Foto: Atjaunotais Rīgas sv. Jēkaba katedrāles gailis atgriežas torņa smailē
Foto: LETA

Trešdien, 27. maijā, Rīgas sv. Jēkaba katedrāles torņa smailē atgriežas atjaunotais un apzeltītais gailis, kurā ievietota kapsula ar Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča, kā arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un restaurācijas darbu īstenotāja AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētāja Mareka Mamaja vēstījumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Īsā ceremonijā pirms gaiļa pacelšanas katedrāles torņa smailē trešdien pulcējās Stankevičs, Kariņš, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kā arī "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mamajs.

Stankeviča vēstījumā iekļauts viņa komentārs par šajos gandrīz 40 gados notikušo, daži statistikas dati par Baznīcas situāciju Latvijā, kā arī lūgšana par Latviju un Eiropu, portāls "Delfi" uzzināja Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrā.

Vēstījumā norādīts, ka šajā laikā Latvija ir atguvusi neatkarību, to ir apmeklējuši divi pāvesti, kā arī attīstījusies laba ekumeniskā sadarbība, kas vainagojusies ar Eiropas Tezē dienām 2016. gada nogalē. Tāpat uzskaitītas dažādās katoliskās izglītības struktūras, kas šajā laikā attīstījušās, minēta svētceļojumu tradīcijas atjaunošanās, katoliskās radio stacijas "Radio Marija Latvija" un labdarības organizācijas "Caritas Latvija" nodibināšana.

Vēstījuma galvenais ir tajā iekļautā lūgšana par Latviju un Eiropu – Eiropas kontinentu šobrīd apdraud un nomoka koronavīruss un praktiskais materiālisms, kā arī Eiropas tautās "no jauna sāk augt atsvešinātības un savstarpējā aizdomīguma sēkla". Tāpēc lūgšanas tekstā pausta cerība par Eiropu, kas ir balstīta cilvēciskās un mūžīgās vērtībās un kas "spēj panākt etnisku un ekumenisku izlīgumu, gatava pieņemt citādo un respektē katra cilvēka cieņu".

Kariņš savā uzrunā atzīmēja, ka šodien, "savā ziņā iesvētot gaili, lai viņš varētu turpināt savu ceļu atpakaļ tornī", "mēs pārkāpjam pāri ikdienai uz tām lietām, kas ir ilgstošas, un kas būs ilgstošas", jo Jēkaba katedrāle, kurai tūdaļ apritēs 800 gadu, bijusi "pirms mums jebkura un šī baznīca vēl droši stāvēs pēc mums ikkatra un gaidīs nākamās paaudzes". Viņš akcentēja, ka Rīgas dievnamu torņu gaiļi ir arī Latvijas valsts un tautas simbols, kas ir mūžīgi tāpat kā latviešu tauta un valsts.

Kariņš piemiņas kapsulā ievietoja Latvijas valdības vēstījumu nākamajām paaudzēm, kurā uzsvērta Latvijas izaugsme kopš valsts dibināšanas un neatkarības atjaunošanas, kā arī sekmīgā cīņa ar Covid-19 pandēmiju, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejas Preses dienestā.

"Šodien, kad Rīgas sv. Jēkaba katedrāles augstajā tornī atgriežam mūsu galvaspilsētas simbolu – atjaunoto gaili –, varam būt gandarīti, ka dzīvojam skaistā, stiprā un drošā Eiropas valstī. Teju 102 gadus pēc valsts dibināšanas un 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir ekonomiski un militāri spēcīgākā valstu bloka – Eiropas Savienības un NATO – pilntiesīga dalībniece. Esam demokrātiska valsts, kuras iedzīvotāji ne vien no paaudzes paaudzē kopj un ciena savas kultūras vērtības, bet vienlaikus rada un izmanto arvien jaunas informācijas tehnoloģijas, veicinot ekonomikas attīstību un dzīves līmeņa celšanos," teikts vēstījumā.

Ministru prezidents vēstījumā valdības vārdā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālei un Romas Katoļu baznīcai novēl arī turpmāk stiprināt mūsu sabiedrības garīgās izaugsmes ceļu un būt plaši daudzinātam Rīgas un Latvijas viesu galamērķim.

"Patiesi ceru, ka atjaunotais baznīcas gailis simbolizēs pasauli pārņēmušās Covid-19 pandēmijas beigu sākumu un jaunu atdzimšanu, Latvijai mērķtiecīgi pārtopot par Ziemeļvalsti," pausts vēstījuma noslēgumā.

No Sv. Jēkaba katedrāles no 91,6 metrus augstās torņa smailes gailis tika nocelts aprīlī.

Tajā ievietotajā kapsulā, ko atvēra Stankevičs, tika atrasti ar 1982. gadu datēti vēstījumi – viens no sv. Jēkaba katedrāles draudzes, bet otrs no Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikas (LPSR) Kultūras ministrijas un tā laika Rīgas arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

Pēc senas celtnieku tradīcijas torņu smaiļu lodēs ievieto lādītes vai kapsulas ar dokumentiem, kas vēstī gan par ēkas būvvēsturi, cēlājiem, gan arī par svarīgākajiem notikumiem. Remontu vai restaurācijas darbu laikā dokumentus no glabātavām izņem, bet to vietā ievieto jaunus vēstījumus nākamajām paaudzēm, pievienojot klāt veco dokumentu kopijas.

Pirms gaiļa zeltīšanas tika attīrīts vecais sagatavošanas slānis. Uzņēmuma "Būvuzņēmums Restaurators" kalējs Pēters Koroļs gaiļa bojātās vietas aizpildīja ar alvu un noslīpēja. Pēc šo darbu veikšanas virsma tika attaukota, gruntēta, kā arī vairākas reizes krāsota un lakota, iepriekš informēja uzņēmumā.


Pirms zelta folijas lapiņu uzklāšanas, uzņēmuma zeltītāja, restauratore-meistare Ozoliņa kopā ar asistenti Lienu Kasparāni gaili noklāja ar franču mikstionu, kas ir vārīta lineļļa. Zelta lapiņas, kuras dēvē par Torņa zeltu, ir no 24 karātu zelta un tās ir astoņus reiz astoņus centimetrus lielas.

Gaiļa restaurācija ir daļa no vērienīgajiem restaurācijas darbiem, kas kopš 2017. gada tiek veikti sv. Jēkaba katedrālē, lai atjaunotu vienu no pilsētas senākajiem dievnamiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krišjānis Kariņš Nauris Puntulis Zbigņevs Stankevičs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form