Katastrofu, pandēmiju vai karadarbības rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, var nestrādāt veikali, degvielas uzpildes stacijas un bankomāti. Lai Latvijas iedzīvotāji būtu savlaicīgi sagatavojušies un spētu noturēties jeb izdzīvot šādos apstākļos vismaz pirmās 72 stundas jeb trīs diennaktis līdz atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt nepieciešamo palīdzību, Aizsardzības ministrija (AM) sadarbībā ar citiem valsts operatīvajiem dienestiem radījusi informatīvu bukletu, ko aicina izlasīt ikvienam interesentam.
AM atgādina, ka jau no 2016. gada Latvijā tiek veidota visaptverošas valsts aizsardzības sistēma, kurā uzsvars tiek likts uz ikviena iedzīvotāja atbildību krīzes situācijā. Lai izglītotu Latvijas iedzīvotājus par to, kā rīkoties krīzes gadījumā un kā savu drošību stiprināt jau šodien, AM prezentējusi bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kas izstrādāts sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts robežsardzi.
Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts "72 stundas". Šis ir periods, kura laikā katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāspēj parūpēties pašam par sevi, tādējādi ļaujot atbildīgajiem dienestiem krīzes pirmajās dienās sniegt palīdzību tur, kur tā visvairāk nepieciešama.
Tādēļ, lai ar bukletu iepazīstinātu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju un sniegtu noderīgu informāciju, AM aicina ikvienu interesentu kļūt par 72 stundu vēstnesi, izvietojot bukletu un tā reklāmas materiālus savās mājaslapās un daloties ar to sociālo tīklu profilos.
Buklets ir sagatavots trīs valodās – latviešu, angļu un krievu.
Buklets ir sadalīts trīs tematiskajās daļās: rīcība pirmajās 72 stundās; ieteikumi, kā sagatavoties; iedzīvotāju rīcība kara gadījumā.
Bukletā norādīts, ka nepieciešams izrunāt un vienoties ar tuviniekiem par rīcības plānu, sagatavot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz trīs līdz septiņām dienām, kā arī salikt ārkārtas gadījumu somu (tās saturs aprakstīts bukletā), tāpat būtu jāpieraksta blociņā vai jāiegaumē tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu katram individuāli svarīgu personu mobilo tālruņu numuri.
Bukletā ieteikts krīzes situācijā saglabāt mieru, pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, palīdzēt tuviniekiem, noskaidrot, vai kaimiņiem un cilvēkiem blakus nav nepieciešama palīdzība.
Tāpat iedzīvotāji aicināti iesaistīties kā brīvprātīgajiem un sniegt atbalstu, piemēram, ar savām zināšanām un prasmēm, materiāli tehniskiem līdzekļiem un resursiem, psiholoģisko atbalstu cietušajiem, atbalstu ģimenēm, kuru locekļi iesaistīti apdraudējuma pārvarēšanā, vai citādi palīdzēt.
Turklāt, ja iespējams, iedzīvotāji krīzes situācijā tiek aicināti turpināt darbu, it īpaši tad, ja darbs ir iestādē vai uzņēmumā, kas nodrošina sabiedrību ar kritiskiem pakalpojumiem: elektrība, sakari, ārstniecība u.tml..
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) vēstulē Latvijas iedzīvotājiem raksta: "21. gadsimta pirmajā pusē esam liecinieki trauksmainam laikam. 2008. gadā pasauli skāra globālā ekonomiskā un finanšu krīze un Krievija uzsāka karu Gruzijā. 2011. gadā notika traģiskā Fukušimas atomelektrostacijas avārija. 2014. gadā Krievija uzsāka vēl vienu karu, uzbrūkot Ukrainai, un visbeidzot – Covid-19 pandēmija. Visi šie notikumi ir likuši mums saprast, ka arī mūsdienās, pavisam negaidīti, var pienākt brīdis, kad ierastā dzīve apgriežas kājām gaisā: var pazust vitāli svarīgi pakalpojumi – siltums, elektrība, ūdens, sakari un citi, bez kuriem nav iedomājama mūsu ikdiena. Šīs mūsdienu krīzes ir pierādījušas, ka, neraugoties uz šķietami nesatricināmo kārtību, ko Latvijai ir nodrošinājusi dalība NATO un Eiropas Savienībā, drošība, pirmkārt, sākas pašu mājās un ir atkarīga no ikviena valsts iedzīvotāja."
Pabriks norāda, ka sākotnēji iecere izdot šādu bukletu drukātā veidā bija plānota tikai rudenī, pašreizējie apstākļi un ekonomiskā situācija liek mums pieņemt ātrus un nestandarta risinājumus. Šoreiz, kā norāda ministrs, izvēloties elektronisko komunikāciju, lai dalītos ar informāciju, kas var būt noderīga ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
"Esmu vērojis, kā pēc 2014. gada konflikta Ukrainā Ministru kabinets, valsts pārvaldes iestādes, kā arī dažāda līmeņa partneri, sākot no skolām līdz lielajiem Latvijas uzņēmumiem, intensīvi uzsāka gatavoties un plānot, kā reaģēt dažādu krīžu gadījumā. Covid-19 krīze ir pārbaudījums mūsu gatavībai parūpēties par sevi un citiem ārpus ierastā un drošā dienas ritma; tā ir parādījusi, ka krīzi nevar atrisināt tikai valsts dienesti bez visas sabiedrības atbalsta un katra iedzīvotāja, uzņēmuma un institūcijas atbildīgas attieksmes pret sevi un citiem. Šobrīd mums katram ir jāaizdomājas, ko es varu darīt jau tagad, lai krīze nepārsteigtu nesagatavotu, kā arī vai es varu aizsargāt sevi un savu ģimeni," norāda Pabriks.
Kā norāda ministrs, sagatavotā informatīvā materiāla galvenais uzdevums ir sniegt pamatzināšanas par to, kā iespējams uzlabot savu gatavību krīzei.
"Proti, ja esi gatavs parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem, tas ievērojami atvieglo atbildīgo valsts dienestu darbību krīzes bīstamākajā periodā, vienlaikus nodrošinot atbalstu tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Sākt rūpēties par sevi brīdī, kad krīze jau ir sākusies, var būt par vēlu un raisīt nepamatotu paniku," skaidro ministrs.
Ar pilnu aizsardzības ministra vēstules tekstu iespējams iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
