Foto: LETA
Kopš 2013. gada no piecām piesārņotajām teritorijām Sarkandaugavā kopumā atsūknētas 693 tonnas peldošo naftas produktu, kas ir teju puse no kopējā prognozētā apjoma, otrdien informējot par paveikto, žurnālistiem norādīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Attīrīšanas darbi tiek veikti ar Šveices finansiālu atbalstu. Kā norādīja Šveices vēstnieks Latvijā Markuss Niklauss Pauls Dutlijs, 2011. gads, kad tika parakstīts Sarkandaugavas projekta līgums, bija īpašs, jo togad tika atzīmēta Latvijas un Šveices diplomātisko attiecību 90. gadskārta. "Šveices un Latvijas attiecības ir ne tikai ilggadējas, bet arī auglīgas," sacīja vēstnieks, piebilstot, ka Sarkandaugavas vēsturiskā piesārņojuma vietu sanācijas darbi ir labs apliecinājums labajai savstarpējai sadarbībai. Viņš arī pauda pārliecību, ka projekts, iespējams, atvieglos finansiāli izdevīgu un videi labvēlīgu līgumu slēgšanu starp Rīgas Brīvostas pārvaldi un privāto sektoru.

Tikmēr projekta vadītājs Klāvs Brangulis skaidroja, ka projekta sagatavošanās darbi norisinājās jau 2010. gadā, kad ritēja izpētes darbi. "Mēs centīsimies maksimāli samazināt piesārņojuma ietekmi uz apkārtējo vidi," sacīja Brangulis.

Līdz 2017. gadam plānots turpināt jau sāktos sanācijas darbus, atsūknējot peldošo naftas produktu slāni, attīrot piesārņoto grunti un uzbūvējot rievsienu, lai novērstu atlikušā piesārņojuma nonākšanu Sarkandaugavas attekā.

Jau vēstīts, ka Sarkandaugavas teritorija vēsturiski tika izmantota naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai. Piesārņojums ar naftas produktiem Sarkandaugavā izveidojās 20.gadsimta 60.-70. gados, kad to apsaimniekoja Padomju Savienības armija. Pašlaik naftas produktu peldošais slānis ir vairāk par vienu metru.

Sarkandaugavas vēsturiski piesārņotā teritorija ir viena no piesārņotākajām vietām Latvijā, tādēļ arī attīrīšanas darbiem tika izvēlētas programmas ar Latvijas un Šveices atbalstu. Attīrīšanas darbus veiks piecos objektos Rīgas Brīvostas teritorijā, kopumā astoņus hektārus lielā platībā.

Atjaunojot un uzlabojot piesārņoto vietu vides kvalitāti, tiks samazināta piesārņojuma ieplūšana Daugavā un tālāk Baltijas jūrā, kā arī mazināti draudi cilvēku veselībai un arī samazināta piesārņojuma ietekme uz "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju - piekrastes dabas parka teritoriju Mangaļu salu un Mīlestības salu.

Projekta kopējais finansējums ir 12,7 miljoni eiro, no kuriem Šveices atbalsts ir 10,8 miljoni eiro un Latvijas līdzfinansējums - 1,9 miljoni eiro. Projekts tiks īstenots līdz 2017. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!