1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", tādējādi de facto atjaunojot Latvijas valsts neatkarību un iezīmējot valsts atgriešanos demokrātisko Rietumeiropas valstu saimē.
Līdz ar konstitucionālā likuma pieņemšanu savu juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi. Tieši atsaucoties uz 21. augustā pieņemto likumu, citas valstis atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Kā portālu "Delfi" iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norāda, ka neatkarības atjaunošana nenotika vienā dienā – tas bija ilgstošs un sarežģīts process, kurā izšķirīga loma bija toreizējā parlamenta – Augstākās padomes – deputātiem.
"1990. gada 4. maijā deklarētā neatkarība reālas aprises ieguva vien vairāk nekā pēc gada, kad neizdevies valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā pavēra iespēju Latvijai paziņot par pilnīgu neatkarības atjaunošanu. Tas kalpoja par pamatu Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai un valstiskās neatkarības starptautiskai atzīšanai. Konstitucionālā izpratnē 21. augusts ir tikpat nozīmīgs kā 18. novembris un 4. maijs, tas iecementēja mūsu valsts tiesiskos pamatus," uzsver Mūrniece.
Atzīmējot 30 gadus kopš neatkarības atjaunošanas de facto, Mūrniece, Prezidija locekļi un deputāti piedalījās nozīmīgajai gadskārtai veltītajos pasākumos.
Sestdien, 21. augustā, tika pasniegta pirmā biedrības "4.maija Deklarācijas klubs" iedibinātā Valstiskuma balva, ko saņēma Juris Rubenis. Tā tika pasniegta ceremonijā, kas norisinājās Rīgas pilī Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas 30. gadadienas svinību laikā.
Mūrniece pasākuma laikā uzsvēra, ka ar Valstiskuma balvu tiks īpaši godinātas personības, kuru mēraukla ir darbs valsts labā, kuras apzinās, ka valsts stiprināšana ir process, kas nekad nebeidzas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
