Foto: Latvijas Jūras spēki ar kuģu parādi svin simtgadi
Foto: DELFI

Par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei, Rīgas jūras līcī piektdien notika militāro kuģu parāde, informē Aizsardzības ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kuģu parādi pieņēma Valsts prezidents Egils Levits un tajā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis un aicinātie viesi.

Turpinot tradīciju, Valsts prezidents svinīgā ceremonijā Jūras spēku karoga kātā iedzina sudraba karoga naglu.

Kuģu parādē piedalījās Jūras spēku štāba un apgādes kuģis "Virsaitis", apgādes kuģis "Varonis", mīnu kuģi "Imanta" un "Viesturs", patruļkuģi "Jelgava" un "Rēzekne", kā arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi - Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete "Helsingborg", Somijas mīnu licējs "Pyharanta", Vācijas apgādes kuģis "Werra", Igaunijas štāba un apgādes kuģis "Wambola", Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis "Selis" un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis "Lech".

Svētku pasākumi turpināsies arī sestdien, 10. augustā. Rīgas Doma baznīcā pulksten 10 notiks ekumēniskais dievkalpojums, pēc kura Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpe Jūras spēku orķestra pavadībā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pulksten 12 izskanēs Jūras spēku orķestra koncertprogramma.

Savukārt pulksten 14 Rīgas Meža kapos norisināsies atceres pasākums par godu Latvijas kara flotes komandierim admirālim Teodoram Spādem un Jūras spēku komandierim jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim, kurš bija Jūras spēku komandieris no 1999. gada līdz 2005. gadam.

Svētku laikā ikviens iedzīvotājs varēs apmeklēt gan Latvijas, gan sabiedroto valstu kuģus. Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē kuģus būs iespējams apskatīt 10.augustā un 11.augustā no pulksten 12 līdz 17.

Par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.

1921.gada 12.jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis "Virsaitis", kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas. Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Jūras pārvaldi likvidējot, pie galvenā štāba priekšnieka tika saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu Arčibaldu Keizerlingu.

1924.gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla Keizerlingu, savukārt 1931. gada 19. septembrī par eskadras komandieri iecēla Spādi.

Kara flotes galvenie uzdevumi tolaik bija aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām, kā arī ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem ātrgaitas kara kuģiem.

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992. gada 11. aprīlis, kad notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa "Sams".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artis Pabriks Egils Levits Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form