Foto: Mašīnbūves 'vectētiņam' Daugavpilī draud slēgšana
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Rūpnīcas iekārtām skaļi dunot no apkures atslēgtās telpās, dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražotājs AS "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) vēl turpina darbu, tiesa, krietni mazākā apjomā, nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ukrainas partneru nespēja samaksāt par padarīto novedusi pie rūpnīcas darbinieku masveida atlaišanas. Arī vēl strādājošie bažījas par savu un uzņēmuma likteni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kāda ir situācija DLRR, kā to ietekmējis karš Ukrainā un kādu atbalstu uzņēmums sagaida no valsts, skaidroja portāls "Delfi".

Pusstundu pirms darba dienas beigām portālu "Delfi" pie rūpnīcas ieejas Daugavpilī sagaida uzņēmuma valdes locekle Natālija Petrova un tehnoloģe Ksenija Treimane. Abas izrāda portālam ražošanas cehus, pa ceļam stāstot, kā ir strādāt uzņēmumā, kas pērn nosvinējis savu 155. pastāvēšanas jubileju.

"Iepriekš viss bija forši, bijām noslogoti līdz gada beigām, šodien jau tā nedomājam," situāciju uzņēmumā raksturoja Petrova. Viņa atzina, ka Krievijas tirgus vienmēr bijis riskants, toties ļoti liels, tomēr šajā gadījumā lielāko daļu zaudējumu radījis Ukrainas tirgus. Karš laupījis uzņēmumam uzreiz divus lielus sadarbības partnerus – Krieviju un Ukrainu.

Man kovids nebija tāds murgs, jo mēs strādājām, saņēmām atalgojumu, darījām kaut ko jaunu, a šeit... Ksenija Treimane

Iepriekš uzņēmums bija paziņojis, ka 28. martā tas bija spiests nosūtīt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) iesniegumu par darbinieku kolektīvo atlaišanu. Tas nozīmē, ka kopš iesnieguma nosūtīšanas savas pēdējās 60 darbadienas rūpnīcā šobrīd aizvada 240 darbinieki – aptuveni 40% no rūpnīcas darbaspēka.

Portāls "Delfi" Daugavpili apmeklēja dienās, kad valstspilsētā viesojās arī Valsts prezidents Egils Levits. Viņš gan DLRR neapmeklēja.

Darbinieki neziņā par nākotni


Treimane portālam "Delfi" stāstīja, ka darbinieku vidū valda neziņa par nākotni, jo pat tie, kuri vēl šobrīd strādā, nevar paredzēt, vai nākamajā dienā viņus negaidīs darba uzteikums.

"Man kovids nebija tāds murgs, jo mēs strādājām, saņēmām atalgojumu, darījām kaut ko jaunu, a šeit...," bažījās Treimane. "Viss šeit bija normāli – konkurētspējīgs atalgojums, daudz darbu, atbrauc un ir prieks, ka esi šeit, Daugavpilī, manā pilsētā. Tagad tie notikumi... Salūza viss," viņa noteica.

Šodienas situācijā, lai spētu norēķināties par saistībām februārī un martā, DLRR aizņēmās gandrīz miljonu eiro no akcionāriem, bet šādi turpināt vairs nav iespējams. Anastasija Udalova

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pabeigšanas Treimane bijusi praksē DLRR, tad nostrādājusi uzņēmumā gadu. Vēlāk aizbraukusi uz Vāciju, bet atgriezusies Daugavpilī. Uzņēmumu viņa sauc par otrajām mājām, un citu darbu neplānojot meklēt. Treimane uzsvēra, ka cilvēki baidās pazaudēt darbu, jo Latgalē nav tik daudz darba iespēju, lai varētu strādāt savā specialitātē. Par prezidenta vizīti Daugavpilī viņa bija dzirdējusi, bet īpašu uzmanību tai nebija pievērsusi. "Lai viņš paskatās, ka mēs te arī esam cilvēki, gribam ēst, gribam strādāt un gribam palīdzību," nosaka DLRR darbiniece.

Varētu slēgt pavisam


Kā portālam "Delfi" uzsvēra uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova, līdz pandēmijai savā pastāvēšanas vēsturē DLRR ne reizi nav lūgusi valsts atbalstu un vienmēr dažādu ārēju faktoru ietekmē ir spējusi nodrošināt darbību, darba vietas lielam skaitam reģiona iedzīvotāju.

Rūpnīca patstāvīgi un ar tās akcionāru atbalstu ir pārvarējusi gan dažādas krīzes, gan veikusi nepieciešamos finanšu ieguldījumus, lai turpinātu saimniecisko darbību pēc 2021. gada novembra energokrīzes, kuras dēļ DLRR izmaksas par energoresursiem pieauga par gandrīz 85%. Udalova uzsvēra, ka šajos apstākļos valsts atbalstam ir izšķiroša nozīme.

"Šodienas situācijā, lai spētu norēķināties par saistībām februārī un martā, DLRR aizņēmās gandrīz miljonu eiro no akcionāriem, bet šādi turpināt vairs nav iespējams," akcentēja Udalova.

"Ja arī turpmāk valsts ieskatā efektīvākais risinājums karadarbības ietekmēto uzņēmumu atbalstam būs līdzvērtīgs līdzšinējiem, mums nāksies domāt ne vien par otras darbinieku daļas atlaišanu, bet arī par rūpnīcas iekonservēšanu un slēgšanu pavisam," viņa teica.

Vienā no cehiem, kuru apmeklēja portāls "Delfi", jau tagad, taupot līdzekļus, atslēgta apkure. Petrova piebilda, ka "gāzes vērtība ir šausmīga", savukārt decembrī saņemtais rēķins par elektrību bijis ap 290 000 eiro. Šeit, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, summa pieaugusi piecas vai sešas reizes.

Foto: Mašīnbūves 'vectētiņam' Daugavpilī draud slēgšana
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

No valsts sagaida konkrētu atbalstu


Udalovas ieskatā ir ārkārtīgi svarīgi runāt par šo problēmu, jo šādā situācijā var nonākt un nonāk arī citi uzņēmumi, kuru darbību ietekmē karš Ukrainā ne vien Latgales reģionā, bet arī citviet.

Udalova teica, ka, sākoties karadarbībai Ukrainā, DLRR klients "Metinvest", kas ir savā jomā vadošais uzņēmums ar rūpnīcām visā Ukrainā, nevarēja samaksāt vairāk nekā 8 miljonus eiro par DLRR paveikto darbu, jo, sākoties karadarbībai, visi starptautiskie naudas pārskaitījumi Ukrainā ir bloķēti.

Uzņēmums vērsās pie Latvijas atbildīgajām amatpersonām ar lūgumu sniegt tam īslaicīgu atbalstu – tādu, par kuru viņi būtu gatavi samaksāt un kurš spētu nodrošināt naudas plūsmas nepārtrauktību.

Kā skaidroja Udalova, uzņēmumam bija konkrēti priekšlikumi gan par atbalsta veidiem (eksporta garantijas, aizdevums, faktorings), gan par DLRR gatavību un iespējām ātri pārprofilēties valsts pasūtījumu izpildei. "Saņēmām atbildes vēstuli ar aicinājumu pārorientēties uz citiem tirgiem, kā arī saites internetā, kur apkopotas izstādes, kurās DLRR varētu piedalīties LIAA stendos. Šādas rekomendācijas konkrētajā situācijā, protams, ir bezjēdzīgas," nosaka Udalova.

Pārorientējušies arī iepriekš


Kā skaidroja Udalova, jau pēdējos astoņus gadus DLRR veiksmīgi strādā ar partneriem un klientiem Rietumeiropā. Uzņēmums sertificējies vācu giganta "Deutsche Bahn" apkalpošanai, arī jau pieminētais "Metinvest" ir lielākais šāda profila uzņēmums Ukrainā.

"Valstīs, kurās līdz šim nestrādājām, DLRR varētu ieiet ar savu produkciju un pakalpojumiem, un jaunu tirgu apguve, neapšaubāmi, dotu labumu arī valstij. Savukārt tur, kur jau darbojamies, varētu paplašināt tirgus daļu, ja vien rūpnīcai būtu eksporta kredīta garantijas," skaidroja Udalova.

Viņa norādīja, ka amatpersonas tika aicinātas apsvērt iespēju par aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem, ko uzņēmums ir gatavs atdot, tiklīdz kā ukraiņu partneriem būs iespēja norēķināties ar DLRR.

Foto: Mašīnbūves 'vectētiņam' Daugavpilī draud slēgšana
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Ukraina līdz karam veidoja 44% no DLRR apgrozījuma, savukārt uzņēmuma portfelī eksports uz Krieviju pirms kara veidoja aptuveni 15%, bet Baltkrieviju – 5%, teica Udalova, piemetinot, ka tie gan nav tieši DLRR partneri, bet to klientu, kas veic pārvadājumus.

Tāpat uzņēmums strādā ar Poliju, Lietuvu, Vāciju, kā arī klientiem Horvātijā, kur šobrīd nepieciešamas eksporta garantijas startēšanai valsts iepirkumos.

"Delfi" jau rakstīja, ka Udalova pie DLRR "stūres" ķērās 2021. gada februārī, kad tika ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Padome – Pāvels Plotņikovs, Sergejs Jakovļevs un Pāvels Prihodko – no sava vidus par priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Udalovu.

"Lursoft" dati liecina, ka no 2020. gada aprīļa līdz 2021. gada maijam DLRR piešķirts valsts atbalsts programmā eksportējošiem uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai – granti apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, atbalsts dīkstāvē esošiem darbiniekiem un atbalsts algu subsīdijai –, kopumā ap 289 560 eiro.

Dati par 2020. gadu rāda, ka DLRR apgrozījums bijis 46,76 miljoni eiro, bet peļņa – 2,06 miljoni eiro. Reģistrēto darbinieku skaits – 124. "Lursoft" dati par DLRR darbību 2021. gadā pagaidām vēl nav pieejami.

DLRR padomē joprojām darbojas Udalova, Jakovļevs, Plotņikovs un Prihodko, bet valdē – Petrova, Antans Žmejausks un Vladislavs Pavlovičs.

Uzņēmuma akcionāri ir Igaunijas AS "Skinest Rail", kam pieder 53,99% DLRR, un "Lokomotiiv Investeeringuud " OU ar 46,01% uzņēmuma kapitāla, savukārt patiesā labuma guvējs – uzņēmējs "Skinest Grupp" īpašnieks Oļegs Osinovskis, liecina "Lursoft" pieejamā informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anastasija Udalova Oļegs Osinovskis Daugavpils Latgale Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form