No visām pašvaldības strūklakām desmit ir stacionārās un trīs ir peldošās.
Ņemot vērā laika apstākļus, pagājušā gada rudenī strūklakas tika ieziemotas divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, savukārt šajā pavasarī tās sāks darboties ātrāk.
Līdz šim strūklakas iedarbinātas pakāpeniski no maija līdz jūnijam.
Domē norāda, ka strūklakas ir svarīgas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties.
Dome arī iecerējusi šogad izvietot desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs. Jau septiņi izveidoti pērn.
Pēdējo gadu laikā dome ir lēmusi atjaunot vairākas strūklakas, tostarp Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama un Esplanādē.
Vērmanes dārzā atrodas Rīgas vecākā strūklaka "Gadalaiki". Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā. Tā tolaik bija greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā.
Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā. Pērn tika pabeigti strūklakas atjaunošanas darbi.
Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – "Nimfa" – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.
Vecākajā Rīgas parkā – Viesturdārzā atrodas 1973. gadā uzstādītais, bet vēlāk restaurētais un papildinātais Dziesmu svētku simtgadei veltītais piemineklis, kura ansambli veido arī baseins. Līdz šā gada Dziesmu un deju svētkiem paredzēts veikt baseina tīrīšanu.
Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka "Bastejkalna kaskāde," kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet kanālā ir novietotas trīs peldošās strūklakas.
No šā gada Rīgas pašvaldības strūklakas apsaimnieko uzņēmums "Rīgas meži".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
